Vēja enerģija
EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.
Pie Valmieras, Lodes pakalnos, Baltijas grupa Utilitas augustā atklāja būvlaukumu, kas pārmēro Latvijas vēja enerģētiku: 117 megavatu parku — starp lielākajiem, kas jebkad būvēti valstī — no projekta sākuma sapārotu ar 60 megavatu akumulatoru sistēmu. Tirgum, kas septembrī četrdesmit reizes maksāja virs 300 eiro par megavatstundu, neredzot ne ceturkšņstundu zem nulles, vēja-plus-uzkrāšanas kombinācija ir tieši izrakstītās zāles: jauna ražošana uz dienvidiem no Baltijas sašaurinājuma un elastība, kas enerģiju pārceļ uz stundām, kuras sāp.
Uzņēmumi
EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.
Maz uzņēmumu ilustrē jauno Baltijas enerģētiku kā Sunly — un grupas Latvijas stāvs septembrī papildinājās pavisam neparastā portfelī: saules parki būvniecībā Barkavā (81 MW) un Valmierā (54 MW), simts megavati jaudas, piedāvāti balansēšanas tirgum caur SIA Sunly Hz, viss balstīts uz reģionālā 1,3 gigavatu portfeļa 300 miljonu eiro finansēšanas instrumentu. Grupa, ko dibinājuši Igaunijas pirmā vēja viļņa veterāni, Latvijā būvē ne izolētus aktīvus, bet sistēmu miniatūrā: ģenerāciju, elastību un pakalpojumus — tieši slāņus, ko vietējais tirgus šodien apmaksā visdārgāk.
Uzņēmumi
EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.
Uzņēmums, kas silda Rīgu, publiski izvirzījis intervālu, ko neviens negribēja dzirdēt: galvaspilsētas siltumapgādes tarifs varētu kāpt par 20 līdz 30 procentiem no decembra — galīgais lēmums ministrijas aplēšu brīdī vēl nebija apstiprināts. Rīgas Siltums, lielākā Baltijas siltumapgādes sistēma, izšķirošā proporcijā kurina gāzi — un gāze kopš gada sākuma dubultojusies. Simtiem tūkstošu Rīgas dzīvokļu paziņotais intervāls ir starpība starp pārvaldāmu ziemu un tādu, kas pārraksta budžetus — un izskaidro, kāpēc mājokļa pabalsti palielināti preventīvi.
Tirgus
EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.
Četrdesmit stundas ceturkšņi virs 300 eiro par megavatstundu vienā mēnesī — divreiz vairāk nekā Igaunijā, septembrī bez sala un bez lielām avārijām — nav četrdesmit negadījumi: tās ir četrdesmit izsoles, kurās Latvijas tirgus pirka tieši preci, kuras tam trūkst, — segtu retumu. Aiz katra šāda ceturkšņa stāv tas pats īsais iztrūkumu saraksts: par maz vietējās elastīgās ražošanas, nosprostots imports no ziemeļiem, nulle uzkrāšanas mērogā. Pareizi lasīti, šie 40 ceturkšņi nav tirgus slimība — tie ir visprecīzākā tehniskā specifikācija trūkstošajām investīcijām.