Kas maksā kabeli? Jautājumi, kas Rīgai jāizšķir atkrastes vēja labā
Igaunijas–Latvijas kopējā atkrastes vēja tehniskā lieta virzās — projektēšana nolīgta līdz aptuveni 2029, vides pētījumi darbā —, bet trīs jautājumi, kas izšķir, vai ELWIND kļūst par parku vai paliek pētījums, ir politiski, un visi iet caur Rīgu: kas sedz pārrobežu pieslēguma izmaksas, simtiem miljonu investīciju; kādas saistības valstis uzņemas „tirgus pamata” filozofiju laikmetā, kas atsakās no darbības subsīdijām; un cik no kopējā rēķina sedz Eiropas fondi pārrobežu infrastruktūrai. 2030. gadu turbīnas izšķiras nākamo astoņpadsmit mēnešu administratīvajos lēmumos.
EuroEnergy redakcija · 
Latvija · 1 min lasīšanas · atjaunināts 2026. g. 29. sept.
Atkrastes projekti reti mirst inženiertehnisku iemeslu dēļ; tie mirst no finanšu jautājumiem, kas atstāti bez atbildes, līdz investori aiziet. ELWIND nonācis tieši šo jautājumu posmā — un tā divpusējā arhitektūra padara Latviju, projekta administratori, par vietu, kur atbildes jāformulē vispirms.
Pieslēguma jautājums. Gigavatu mēroga parka zemūdens kabeļi un apakšstacijas maksā simtiem miljonu — un tos var uzskatīt vai nu par projekta daļu, ko investors maksā caur enerģijas tarifu, vai par pārvades infrastruktūru, socializētu caur abu valstu tīkla tarifiem. Katrs variants pārvieto simtiem miljonu no vienas kabatas citā; neviens nav absolūti „pareizs” — bet neizlēmība ir dārgākā no visām iespējām.
Atbalsta jautājums. Neviens tirgus pasaulē savu pirmo atkrastes vēju nav palaidis bez stabilitātes līguma — CfD, fiksētas prēmijas vai apjoma garantijām. Pašreizējā reģionālā filozofija — atjaunīgie uz tirgus pamata — frontāli saduras ar šo vēsturisko patiesību. Ticamākais kompromiss: ne darbības subsīdija, bet risku mazināšana — starpības līgumi ar griestiem, publiskas daļējas pirkšanas garantijas vai publiskais kapitāls projekta struktūrā.
Eiropas jautājums. Pārrobežu enerģētikas projektiem ir pieeja īpašiem Savienības instrumentiem — tieši kabeļiem un ostām. Labi uzbūvēta ELWIND lieta var būtisku kopējā rēķina daļu pārcelt uz Briseli; nokavēta — konkurē ar visu Ziemeļeiropu par tiem pašiem fondiem.
Kāpēc astoņpadsmit mēneši. Projektēšana rit uz 2029; lai izsole sekotu nekavējoties, finanšu ietvaram jābūt nofiksētam gadus iepriekš — tātad tagad. Katrs Rīgā iegūtais skaidrības mēnesis ķēdes galā tulkojas agrāk un lētāk uzstādītos megavatos.
Reģiona vējš ziņu plūsmā.
Vairāk ziņu
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē.