500 eiro rītausmā: rīta maksimuma anatomija, kas kronēja septembri

Katrai energosistēmai ir sava ievainojamā stunda — nospiedums, kas to atšķir no kaimiņiem. Šī rudens Latvijai dati to rāda bez šaubām: ne klasiskais vakars, bet rītausma. Mēneša absolūtais maksimums tāpēc pelnījis pilnu sekciju.

Rekonstrukcija. Pirmdiena, 14. septembris, logs pirms saullēkta: Latvijas zonas cena kāpj pakāpienu pa pakāpienam un sasniedz 500 eiro par megavatstundu — Eiropas tirgu psiholoģisko griestu. Sastāvdaļas ienākšanas secībā: darbdienas rīta pieprasījums — apkure, kas ieslēdzas pēc aukstās nakts, boileri, rūpniecība, kas sāk maiņu; saule — nulle, jo nebija uzlēkusi; Baltijas vējš — vienā no savām pauzēm; un ziemeļu importi — ierobežoti tieši ar sašaurinājumu, kas Latviju padara par Baltijas caurules dārgo galu.

Kāpēc rīts, ne vakars. Vakarā patēriņa maksimums atrod vismaz vakara vēju un mazāk noslogotus starpsavienojumus. Vēlā rudens rīts apvieno visu ļaunāko: strauju pieprasījumu, nulli saules, vēl neiesaistītu hidroloģiju un veselu reģionu, kas mostas vienlaikus — prasot tos pašus importus pa tiem pašiem vadiem.

Kas būtu vinnējis. Jebkurš resurss, kas spēj piegādāt 6–8 rītā: pa nakti uzlādēti akumulatori — tieši Lodē būvējamo 60 megavatu profils; Daugavas hidrostacijas, ja ūdens ļauj; elastīgais rūpniecības pieprasījums, kam maksā par vēlāku startu. 500 maksimums spoguļattēlā bija visu šo pakalpojumu cenrādis.

Plānošanas mācība. Sistēmas dimensionē pēc maksimumiem, un Latvijas maksimumi pārcēlušies uz rītu. Katra nākamā investīcija — uzkrāšana, starpsavienojumi, dinamiskie tarifi — jāvērtē ar šo jauno jautājumu: ko tā dara sešos rītā, oktobrī, vājā vējā? Pārējais ir statistika.

Sistēma reāllaikā Latvijas lapā.