Grupa, kas sasniedza 92 procentus zaļā: Utilitas un ekspansijas Latvijas stāvs
Uzņēmums, kas silda Tallinu un pēdējā publicētajā ceturksnī ziņoja 92% atjaunīgās ražošanas, tagad būvē savu Latvijas stāvu: Lodes būvlaukums — 117 vēja megavati ar 60 akumulatoru — ir grupas Utilitas lielākā investīcija ārpus Igaunijas un tās vizītkarte tirgum, kur cenas ir par 35 eiro augstākas nekā mājās. Portrets grupai, kas divās desmitgadēs nogājusi ceļu no pašvaldības gāzes siltumapgādes līdz reģionāli integrētam ražotājam — un kas tagad visu Baltiju uzskata par savu iekšējo tirgu.
EuroEnergy redakcija · 
Latvija · 1 min lasīšanas · atjaunināts 2026. g. 29. sept.
Ir uzņēmumi, kas internacionalizējas aiz ambīcijām, un uzņēmumi, kas to dara aiz sistēmas loģikas: kaimiņu tirgi ar augstākām cenām un neizmantotiem resursiem ražotājam ar zinātību ir rakstīts ielūgums. Utilitas Latvijas ekspansija pieder otrajai kategorijai.
Kas ir Utilitas. Tallinā bāzētā grupa darbina lielāko Igaunijas siltumapgādi, biomasas koģenerāciju Väo, augošu vēja portfeli — un pirmajā ceturksnī ziņoja 1,2 teravatstundas saražotas, plus 17% pret iepriekšējo gadu, ar atjaunīgajiem 92% no kopējā nākamajā ceturksnī. Tas ir retais profils utilītei, kas dekarbonizējās, pirms tika piespiesta.
Kāpēc Latvija. Trīs iemesli, tieši nolasāmi tirgus datos: Latvijas zonas cenas strukturāli stāv virs Igaunijas — marža, kas finansē investīciju; Vidzemes vēja resurss ir labs un nepietiekami izmantots; un ziemeļu-dienvidu sašaurinājums garantē, ka vietējā ražošana vienmēr būs vietēji pieprasīta. Lode — 117 plus 60 megavati — ir pirmais akmens; grupas reģionālais portfelis liek domāt, ka ne pēdējais.
Integrācijas modelis. Utilitas eksportē ne tikai kapitālu, bet visu paketi: attīstību, būvniecību, ekspluatāciju un — caur integrētajiem akumulatoriem — dalību balansēšanas tirgos, kas Baltijā koagulējas. Tā ir atšķirība starp finanšu investoru un industriālo operatoru: otrais paliek arī pēc lentes.
Ko tas nozīmē Latvijas tirgum. Konkurenci segmentā, kur Latvijai bija vismazāk: atjaunīgā ražošana mērogā ar utilītes disciplīnu. Katra šāda ienākšana par soli nolaiž retuma piemaksu, ko Latvijas patērētāji šodien maksā katrā dārgajā vakarā.
Reģiona uzņēmumi ziņu plūsmā.
Vairāk ziņu
2026. g. 10. nov.
Latvija vēlas drošības naudu bez griestiem tīkla jaudas rezervēšanai: patērētāji pieprasa 3229 MW pieslēgumu
2026. g. 9. nov.
Elektrības cena Latvijā pirmdien vidēji 414 €/MWh ar maksimumu 669 €/MWh; arī otrdien virs 400 €/MWh
2026. g. 8. nov.
Granulas atgriežas Latvijas veikalos, taču par 310 eiro tonnā – pagājušajā sezonā līdz 250 eiro
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē.
