Kazahstāna COP31 laikā sāk platformu QaJET: mērķis – 20 miljardi dolāru un 10 GW atjaunīgo resursu līdz 2035. gadam

Kazahstāna 10. novembrī ANO klimata konferences COP31 ietvaros Antālijā plāno oficiāli sākt QaJET – valsts investīciju platformu taisnīgai enerģētikas pārkārtošanai, ekonomikas izdevumam LS (lsm.kz) pavēstīja Ekoloģijas ministrija un Enerģētikas ministrija. Platformai jāpiesaista aptuveni 20 miljardi dolāru – summa, ko ministrija raksturo kā orientējošu valsts investīciju vajadzību novērtējumu.

Trīs virzieni. QaJET aptver trīs investīciju jomas: atjaunīgo energoresursu attīstību ar plānu līdz 2035. gadam nodot ekspluatācijā 10 GW; elektrotīklu un enerģijas uzkrāšanas sistēmu modernizāciju; galapatērētāju elektrifikāciju. Finansējums tiek gaidīts no vietējiem un starptautiskiem attīstītājiem, enerģētikas uzņēmumiem, institucionālajiem investoriem, komercbankām un starptautiskām finanšu institūcijām, arī grantu un atvieglotu aizdevumu veidā.

Ko tā nedara. Pēc ministriju teiktā, platforma nenosaka atsevišķu saistošu mērķi samazināt ogļu vai citu fosilo kurināmo īpatsvaru energoresursu struktūrā. Praktiskā darbība plānota 2027. gadā pēc organizatoriskās struktūras izveides, tostarp sekretariāta un projektu atbalsta grupas. “QaJET neparedz automātisku finansējuma piešķiršanu visiem pieteicējiem,” precizēja Enerģētikas ministrija, piebilstot, ka atlases kritēriji tiks noteikti kopā ar starptautiskajām finanšu institūcijām.

Konteksts. Memorandu par QaJET izveidi 2026. gada aprīlī parakstīja Enerģētikas un Ekoloģijas ministrijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Pēc ERAB aplēsēm, 10 GW jaunas atjaunīgās jaudas samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas par vairāk nekā 20 miljoniem tonnu gadā, aptuveni 7% no ar enerģētiku saistītajām emisijām valstī, kas elektroenerģijas ražošanā lielā mērā balstās uz oglēm.

Kas tālāk. Iniciatīvu 2023. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā ierosināja prezidents Kasims-Žomarts Tokajevs, atgādināja Kazinform. Kazahstāna ir apņēmusies līdz 2060. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un tās atjauninātais nacionāli noteiktais devums paredz līdz 2035. gadam samazināt emisijas par 17% salīdzinājumā ar 1990. gadu.