Latvija: novembra dārgā elektrība ir laikapstākļu, gāzes un remontu, nevis zaļās politikas dēļ, liecina LSM pārbaude
Vidējā biržas cena Latvijā novembra pirmajā pusē sasniedza aptuveni 27 centus/kWh, salīdzinot ar 5–20 centiem lielāko gada daļu. Sabiedriskā medija LSM faktu pārbaude rāda, ka sadārdzinājumu noteica laikapstākļi, remonti, dārga gāze un zemā Daugavas pietece, nevis zaļā politika vai birža «Nord Pool».
EuroEnergy redakcija · Latvija · 1 min lasīšanas
Faktu pārbaudes rubrika «Re:Check», kas pirmdien publicēta Latvijas sabiedriskā medija LSM portālā, pārbaudīja sociālajos tīklos izplatītos apgalvojumus pēc straujā elektroenerģijas cenu kāpuma novembra sākumā, kuros kāpums tika skaidrots ar zaļo politiku, dalību biržā «Nord Pool» vai atslēgšanos no BRELL. Secinājums: šie apgalvojumi nav pamatoti.
Skaitļi. Kā norāda LSM, vidējā biržas cena novembra pirmajā pusē bija aptuveni 27 centi par kilovatstundu, lai gan lielāko gada daļu tā svārstījās no 5 līdz 20 centiem; atsevišķās dienās tā sasniedza 41 centu. Igaunijas operatora «Elering» publicētie «Nord Pool» dati rāda Latvijā dienas vidējo cenu 414,1 €/MWh 9. novembrī, 48,5 €/MWh svētdien, 15. novembrī, un 145,6 €/MWh pirmdien, 16. novembrī.
Cēloņi. «Latvenergo» komunikācijas direktors LSM minēja vēsāku laiku, mazāku saules un vēja elektrostaciju ražošanu, remontus elektrostacijās un starpsavienojumos, kas samazināja piekļuvi lētajai Ziemeļvalstu atomenerģijai, dārgāku dabasgāzi saistībā ar konfliktu Tuvajos Austrumos un zemo Daugavas pieteci: aptuveni 300 m³/s Pļaviņu HES šķērsgriezumā, kamēr ilggadējais vidējais ir ap 500 m³/s. Regulators SPRK 9. novembrī norādīja, ka mēneša sākumā Baltijas patēriņš bija par vairāk nekā 10% lielāks nekā septembra sākumā un ka Lietuvā un Latvijā remontā bija termoelektrostaciju bloki ar kopējo jaudu ap 1000 MW.
Konteksts. Atvienošanās no BRELL 2025. gada februārī cenu paaugstināja tikai īslaicīgi, un martā tā atgriezās janvāra līmenī, norāda LSM. 2025. gada vidējā cena bija nedaudz zemāka nekā 2024. gadā un par gandrīz 10% zemāka nekā 2023. gadā. Daugavas HES pērn nodrošināja mazāk nekā 41% no patēriņa. Pēc SPRK datiem, aptuveni 15% Latvijas mājsaimniecību ir ar biržu saistīti līgumi, bet aptuveni 85% – fiksētas cenas.
Valsts reāllaika dati ir valsts lapā
Vairāk ziņu
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē.
