Ziemeļvalstu enerģētikas mezgli: Ørsted, CIP un Danfoss atbalsta ideju, bet investīcijas vēl nav apņemtas

Rūpniecības alianse Nordic Compass, kas apvieno vairāk nekā 40 Ziemeļvalstu uzņēmumu, fondu un organizāciju, savas pirmās iniciatīvas prezentēja pirmajā samitā Gēteborgā 4.–5. novembrī. Enerģētikā galvenais priekšlikums saucas “stratēģiskie enerģētikas mezgli”, un tā mērķis ir pārrobežu līmenī savienot elektroenerģijas ražošanu, tīklu infrastruktūru un lielo rūpniecisko pieprasījumu.

Ko piedāvā. Enerģētikas darba grupa izskata divu veidu mezglus. Pirmais – jūras vēja mezgli, kas savieno divus vai vairākus Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgus, ar rūpnieciskajiem patērētājiem, kas pieslēgti tieši savienojuma punktā; modelis tiektos uz neto pozitīvām plūsmām uz abām valstīm un, iespējams, zemākām un stabilākām cenām. Otrais – rūpniecības mezgli reģiona ziemeļos, kas tuvinātu rūpniecisko un digitālo darbību lētiem enerģijas avotiem. Sarakstā ir arī tīklu optimizācija, energoefektivitātes projektu attīstītājs un mazo modulāro reaktoru piegādes ķēde.

Kas piedalās. Saskaņā ar Dānijas izdevumu EnergiWatch Dānijas uzņēmumi Ørsted, Danfoss un Copenhagen Infrastructure Partners, Zviedrijas Vattenfall un Alfa Laval un Norvēģijas Aker un Statkraft ir piekrituši izmantot savu ekonomisko un daļēji politisko ietekmi, lai attīstītu četrus jaunus mezglus papildus Bornholmas enerģētikas salai. Nākamajā dienā tas pats izdevums rakstīja, ka alianse nenāks klajā ar konkrētām investīcijām un ka Statkraft vēl nav izlēmusi par savu dalību.

Konteksts. Alianses dokumentā norādīts, ka elektrifikācija, rūpniecība un datu centri strauji palielinās elektroenerģijas pieprasījumu reģionā, savukārt jaunā ražošana, tīkli un rūpniecības projekti ne vienmēr rodas tajās pašās vietās un tajā pašā tempā. Gēteborgā pieņemtajā deklarācijā runāts par labākiem stimuliem investīcijām pārrobežu enerģētikas savienojumos.

Kas tālāk. Alianse uzsver, ka piedāvātie mezgli ir ilustratīvi un prasa papildu tehnisko, komerciālo un politisko izvērtējumu; atļaujas, piekļuve tīklam, regulējuma saskaņošana un ilgtermiņa līgumi joprojām ir atklāti jautājumi.

Valsts reāllaika dati ir valsts lapā