Latvija vēlas drošības naudu bez griestiem tīkla jaudas rezervēšanai: patērētāji pieprasa 3229 MW pieslēgumu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) izsludinājusi publisko konsultāciju par grozījumiem drošības naudas aprēķina metodikā, ko maksā tie, kuri rezervē jaudu elektroenerģijas tīklā. Regulatora ieskatā mērķis ir efektīvāk izmantot pieejamo pārvades jaudu un novērst nepamatotu jaudas rezervēšanu projektiem ar neskaidrām īstenošanas izredzēm.

Ko ierosina. Pārvades tīklam pieslēdzamiem galalietotājiem tiktu atcelti 100 MW griesti: drošības naudu aprēķinātu par visu tehniskajās prasībās norādīto jaudu, bet pieprasījumiem līdz 100 MW summa nemainās. Pārvades tīklam pieslēdzamiem ražotājiem un uzkrātuvju operatoriem 100 MW griesti saglabājas, taču drošības nauda būtu jāiemaksā piecu darba dienu laikā pēc pieslēguma līguma parakstīšanas, kad saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā kopš 2026. gada 1. maija, tiek rezervēta jauda.

Skaitļi. Pēc pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) datiem galalietotāju kopējā pieprasītā jauda jauniem pieslēgumiem pārvades tīklam 2026. gada oktobrī bija 3229 MW, un daži pieprasījumi sasniedz vairākus simtus vai pat tūkstošus MW. SPRK padomes priekšsēdētāja norādīja, ka būtu jānovērš situācija, kad simtiem megavatu tiek rezervēti projektiem ar neskaidrām realizēšanas perspektīvām.

Konteksts. Pašreizējā metodika, ko SPRK pieņēma 2025. gada oktobrī un kas ir spēkā kopš 2025. gada 10. novembra, ierobežo drošības naudu ar summu, kas aprēķināta 100 MW, un paredz samaksu 60 dienu laikā no tehnisko prasību izsniegšanas. 60 dienu termiņš saglabājas pārvades tīklam pieslēgtiem galalietotājiem un sadales tīklam pieslēgtiem ražotājiem un uzkrātuvju operatoriem. Aprēķina metode un nodrošinājuma veidi, naudas iemaksa vai finanšu iestādes garantija, nemainās.

Kas tālāk. Viedokļus var iesniegt līdz 2026. gada 20. novembrim, un grozījumiem paredzēts stāties spēkā 2027. gada 1. janvārī.

Valsts reāllaika dati ir valsts lapā