Vācija 2025. gadā par enerģijas importu samaksāja neto 76 miljardus eiro, lai gan apjomi samazinājās par ceturtdaļu
Öko-Institut analīze WWF Vācija uzdevumā liecina, ka valsts 2025. gadā par fosilās enerģijas importu samaksāja neto aptuveni 76 miljardus eiro, lai gan apjomi salīdzinājumā ar 2015. gadu samazinājās aptuveni par ceturtdaļu. Transporta, rūpniecības un apkures elektrifikācija varētu samazināt rēķinu par aptuveni 30 miljardiem eiro gadā, lēš autori.
EuroEnergy redakcija · 
Vācija · 1 min lasīšanas
Vācija 2025. gadā fosilās enerģijas importam iztērēja neto aptuveni 76 miljardus eiro, lai gan importētie daudzumi salīdzinājumā ar 2015. gadu samazinājās aptuveni par ceturtdaļu, liecina Öko-Institut analīze, ko pasūtīja WWF Vācija un ko organizācija iepazīstināja 5. novembrī. Summa ņem vērā eksporta ieņēmumus.
Skaitļi. Pēc WWF datiem importa neto izmaksas 2015.–2021. gadā vidēji bija 61 miljards eiro gadā, 2022. gadā pieauga līdz 143 miljardiem un 2025. gadā samazinājās līdz 76 miljardiem. Vācija importē gandrīz visu naftu un aptuveni 90% nepieciešamās gāzes; neto imports 2025. gadā sedza aptuveni 66% primārās enerģijas patēriņa, norāda Öko-Institut. Transports veido 34% rēķina, rūpniecība – 25%.
Eiropa. ES līmenī importētie apjomi desmitgades laikā samazinājās aptuveni par 10%, bet izmaksas pieauga aptuveni par trešdaļu. WWF 2025. gada neto izmaksas lēš 296 miljardu eiro apmērā, un nafta un gāze kopā veido gandrīz 90% rēķina. Pēc pv magazine datiem LNG daļa ES gāzes importā pieauga no 10% 2015. gadā līdz 40% 2025. gadā.
Ko varētu ietaupīt. Autori lēš, ka transporta, rūpniecības un apkures elektrifikācija varētu novērst aptuveni 40% no 2025. gada importa neto izmaksām jeb aptuveni 30 miljardus eiro gadā, bet atjaunīgie energoresursi un apkārtējās vides siltums – vēl 30%, aptuveni 23 miljardus. Öko-Institut pētniecības koordinators Fēlikss Matess brīdināja, ka, kamēr Vācija importē lielus naftas un gāzes daudzumus, ekonomika paliek neaizsargāta pret starptautiskajām cenu svārstībām.
Kas notiks tālāk. WWF brīdina, ka 2026. gads varētu sasniegt vai pārsniegt krīzes gada 2023 līmeni, un saista analīzi ar gaidāmajiem lēmumiem par tīklu paketi un atjaunīgo energoresursu likumu (EEG), kuru projektus uzskata par nepietiekamiem. „Naftas un dabasgāzes imports ir Eiropas un Vācijas enerģētikas politikas Ahileja papēdis,” sacīja WWF Vācija enerģētikas eksperts Fēlikss Šmits.
Valsts reāllaika dati ir valsts lapā.
Vairāk ziņu
2026. g. 10. nov.
Vairāk nekā trešdaļa Vācijas pašvaldību energouzņēmumu vēlas pilnībā vai daļēji slēgt gāzes tīklus, liecina VKU aptauja
2026. g. 9. nov.
Šlēsviga-Holšteina apstiprina Gēsthahtes pētniecības reaktora demontāžu, kas plānota 17 gadiem
2026. g. 8. nov.
Vācija 2026. gadā par EEG atjaunīgo enerģiju maksās par 4,2 miljardiem eiro mazāk, pateicoties augstajām elektroenerģijas cenām
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē.
