Vairāk nekā trešdaļa Vācijas pašvaldību energouzņēmumu vēlas pilnībā vai daļēji slēgt gāzes tīklus, liecina VKU aptauja

Vairāk nekā trešdaļa Vācijas pašvaldību komunālo uzņēmumu (Stadtwerke) plāno pilnībā vai daļēji izņemt no ekspluatācijas vietējos gāzes sadales tīklus, liecina to asociācijas VKU 9. novembrī publicētā aptauja. No 757 uzaicinātajiem uzņēmumiem atbildēja 225, laikā no 2026. gada 3. augusta līdz 1. septembrim.

Skaitļi. 13% respondentu plāno tīklu slēgt pilnībā, bet 25% – slēgšanas un pārveides vai atsevišķu posmu turpmākas ekspluatācijas kombināciju. 7% vēlas turpināt ar biometānu, 1% – pāriet uz ūdeņradi vai citām zaļajām gāzēm, bet 14% gāzes tīkla nav. Neizlēmušo īpatsvars samazinājās līdz 38% no 46% gadu iepriekš.

Apkure. Jautāti, kura tehnoloģija dominēs viņu teritorijā (iespējamas vairākas atbildes), 50% uzņēmumu norāda centralizētās siltumapgādes un siltumsūkņu kombināciju, 37% – galvenokārt elektroenerģiju un siltumsūkņus, 15% – galvenokārt centralizēto siltumapgādi, bet 4% – zaļās gāzes. Pēc VKU datiem, 56% Vācijas mājsaimniecību joprojām apkurina ar gāzi un 19% – ar naftu.

Konteksts. VKU vērtē, ka uzņēmumu nenoteiktība salīdzinājumā ar pagājušo gadu mazinās, taču būtībā saglabājas, un aicina grozīt enerģētikas likumu (EnWG), lai nodrošinātu sakārtotu atteikšanos no dabasgāzes. Tajā pašā dienā Öko-Institut un Fraunhofer ISE publicēja pētījumu, saskaņā ar kuru Vācijas tehniskais biometāna potenciāls no atlikumiem ir aptuveni 105 TWh gadā, no kuriem aptuveni 57 TWh varētu mobilizēt papildus, savukārt analizētais scenārijs 2045. gadā paredz metāna pieprasījumu 187 TWh apmērā. Neviens reģions nevarētu pilnībā segt savu pieprasījumu no saviem resursiem, secina autori.

Kas notiks tālāk. Pēc Clean Energy Wire ziņām, lielajām pilsētām pašvaldību siltumapgādes plāni bija jāiesniedz līdz jūnija beigām, bet mazākajām pašvaldībām laiks ir līdz 2028. gada vidum.

Valsts reāllaika dati ir valsts lapā