Kodolenerģija2026. g. 16. nov.

Ēmshāvena: Lejassaksija un Groningenas osta pret divām atomelektrostacijām; lēmums – decembrī

Vācijas Lejassaksijas federālās zemes valdība, pierobežas pilsētas Emdene un Borkuma un ostas operators Groningen Seaports iebilst pret divu kodolreaktoru būvi Ēmshāvenā. Nīderlandes valdība, kas izskata arī Ternēzenu, vēlas vietu izvēlēties decembra sākumā.

EuroEnergy redakcija · Nīderlande · 1 min lasīšanas

Centrala pe gaze Eemscentrale din Eemshaven, cu o turbină eoliană în stânga
Foto: Wutsje · CC BY-SA 3.0 · Wikimedia Commons

Pretestība divām atomelektrostacijām, ko Nīderlande varētu uzbūvēt Ēmshāvenā, Groningenas provincē, ir šķērsojusi robežu. Saskaņā ar Vācijas sabiedrisko mediju NDR Lejassaksijas valdība jau paziņojusi Nīderlandes iestādēm, ka noraida plānus, un gatavo jaunu vēstuli Hāgai. Svētdien Groningenas pilsētā protestēja aptuveni 300 cilvēku, daži no Vācijas Borkumas salas, ziņo NOS.

Ko saka kaimiņi. Vieta atrodas aptuveni 11 kilometru attālumā no Borkumas un Emdenes, raksta NDR. Emdenes mērs sacīja, ka reģions ir „atjaunīgās enerģijas paraugreģions“ un tieši tur grib būvēt atomelektrostaciju. Borkumas mērs uzskata plānus par nepieņemamiem un nosūtījis vēstuli Nīderlandes parlamentam; saskaņā ar Lejassaksijas vides ministriju kodolavārijas gadījumā salu nāktos pilnībā evakuēt.

Ostas iebildumi. 13. novembrī Groningen Seaports publicēja Common Futures pētījumu, kurā secināts, ka divi lieli reaktori neiederas ostas plānos. Būvlaukums aptuveni 15 gadus aizņemtu 70–100 hektārus Ostpolderā – līdz ceturtdaļai uzņēmumiem pieejamās platības. Ja izvēlētos ENGIE gāzes elektrostacijas Eemscentrale zemi, tās 1,8 GW varētu pakāpeniski slēgt no 2028. līdz 2031. gadam, lai gan reaktori neražotu pirms 2040. gada – tātad vismaz desmit gadus bez šīs regulējamās jaudas. Pētījumā brīdināts arī par konfliktu ar plānoto ūdeņraža tīklu un jūras vēja enerģiju, kurai jānonāk krastā Groningenā.

Valdības argumenti. Nīderlandes Ekonomikas un klimata ministrija NDR sacīja, ka Ēmshāvena atbilst galvenajiem kritērijiem: pieslēgums augstsprieguma tīklam, jūras ūdens dzesēšanai un zems iedzīvotāju blīvums. Pārvades sistēmas operators TenneT ostu atzina par tehniski labāko variantu, taču, pēc Groningen Seaports teiktā, šis aprēķins paredz 6,6 GW jūras vēja un strauju vietējā patēriņa pieaugumu. Ministrija investīcijas lēš 20–30 miljardu eiro apmērā un ekspluatācijas sākumu – ne agrāk kā 2030. gadu beigās. Nīderlandei pašlaik ir tikai viens reaktors – Borselē.

Kas tālāk. Sacensībā ir arī Ternēzena Zēlandē, kur, pēc NOS ziņām, TenneT sagaida lielas tehniskas problēmas ar pieslēgšanu augstsprieguma tīklam. Valdība solījusi atteikties no Groningenas, ja Zēlande izrādīsies „tikpat piemērota“; galīgais lēmums gaidāms decembra sākumā.

Valsts reāllaika dati ir valsts lapā

Vairāk ziņu

Komentāri

Esiet pirmais, kas komentē.

Komentāri parādās pēc redakcijas apstiprinājuma.

← Visi jaunumi

Saules kalkulatorsCik maksā un cik ilgā laikā atmaksājas.Paneļi, paneļi ar akumulatoru, vai tikai akumulators, ja paneļi jau ir. Kalkulators izmanto jūsu apkaimes saules starojumu, mājsaimniecības patēriņu un vietējās enerģijas cenas, lai novērtētu izmaksas, gada ietaupījumu un atmaksāšanās laiku.Atvērt lapu