Analīzes2026. g. 17. nov.

Slovēnija 2025. gadā no pašu avotiem nosedza 48 % enerģijas vajadzību; enerģētiskā atkarība pieauga par 7 punktiem

Slovēnijas vietējā enerģijas ražošana 2025. gadā samazinājās par 6 %, bet enerģētiskā atkarība pieauga par 7 procentpunktiem, liecina 16. novembrī prezentētie statistikas biroja dati. Valsts no pašu avotiem nosedza 48 % enerģijas vajadzību, savukārt pilnībā importētie naftas produkti veidoja vairāk nekā trešdaļu piegādes.

EuroEnergy redakcija · Slovēnija · 1 min lasīšanas

Centrala termoelectrică și de termoficare din Ljubljana, cu coșul înalt în dungi și silozul cilindric albastru, văzută de la o intersecție; imagine ilustrativă
Foto: KuhnFriedrichshain · CC BY-SA 4.0 · Wikimedia Commons

Slovēnija pērn no vietējiem avotiem nosedza 48 % savu enerģijas vajadzību, un enerģētiskā atkarība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par septiņiem procentpunktiem, liecina Slovēnijas Republikas Statistikas biroja (SURS) dati, kas tika prezentēti 16. novembrī preses konferencē Ļubļanā. Dati tika publicēti 8. oktobrī; par prezentāciju ziņoja aģentūra STA un portāls Žurnal24.

Skaitļi. Pēc SURS datiem, vietējā enerģijas ražošana 2025. gadā bija par 6 % mazāka nekā iepriekšējā gadā, bet galapatēriņam paredzētās enerģijas apjoms samazinājās par 1 %. Piegādes struktūrā pilnībā importētie naftas produkti veidoja vairāk nekā trešdaļu, tiem sekoja kodolenerģija ar aptuveni ceturtdaļu un atjaunīgie avoti kopā ar hidroenerģiju ar aptuveni piekto daļu. Pārējais bija dabasgāze un ogles; gāzes daļa pieauga, bet ogļu daļa samazinājās.

Kur patērē. Lielākā daļa galapatēriņa bija transportam – 40 %, tam sekoja apstrādes rūpniecība kopā ar būvniecību ar aptuveni ceturtdaļu un mājsaimniecības ar gandrīz tikpat lielu daļu. Mājsaimniecības gandrīz 60 % enerģijas izmanto telpu apkurei, bet dzesēšana veido 1 %. Mājsaimniecību patēriņā dominē elektroenerģija ar 36 %, tai seko koksnes kurināmais ar 28 %. Pēdējo desmit gadu laikā koksnes daļa ir samazinājusies, bet elektroenerģijas un siltumsūkņu daļa pieaugusi, skaidroja SURS pārstāvis Martins Bajželjs.

Cenas. Oktobrī mājsaimniecībās izmantotais kurināmais bija ievērojami dārgāks nekā pirms gada: apkures šķidrais kurināmais sadārdzinājās par 40 %, bet cietais kurināmais par aptuveni 30 %. Elektroenerģija un gāze sadārdzinājās mērenāk, katra par aptuveni 4 %, liecina SURS prezentētie dati.

Energoefektivitāte. SURS dzīves apstākļu apsekojums rāda, ka trešdaļa mājsaimniecību pēdējo piecu gadu laikā īstenojusi vismaz vienu energoefektivitātes pasākumu, visbiežāk ārsienu siltināšanu. No tām, kas neko nav darījušas, aptuveni piektā daļa uzskata, ka tas būtu bijis vajadzīgs, taču galvenokārt min pārāk lielās izmaksas. Pērn 96 % mājsaimniecību atzina, ka to mājoklis ziemā ir pietiekami silts.

Valsts reāllaika dati ir valsts lapā

Vairāk ziņu

Komentāri

Esiet pirmais, kas komentē.

Komentāri parādās pēc redakcijas apstiprinājuma.

← Visi jaunumi

Saules kalkulatorsCik maksā un cik ilgā laikā atmaksājas.Paneļi, paneļi ar akumulatoru, vai tikai akumulators, ja paneļi jau ir. Kalkulators izmanto jūsu apkaimes saules starojumu, mājsaimniecības patēriņu un vietējās enerģijas cenas, lai novērtētu izmaksas, gada ietaupījumu un atmaksāšanās laiku.Atvērt lapu