34 eiro starp Tallinu un Rīgu: sašaurinājums, kas pārgriež Baltiju uz pusēm
Viena birža, vieni noteikumi, viena stunda — un tomēr septembris Igaunijas zonā norēķinājās pa 72,3 eiro par megavatstundu, bet Latvijas zonā pa 106,9: vidējā starpība gandrīz 35 eiro, kas kritiskajās stundās eksplodē līdz simtiem. Skaidrojums nav komerciāls, bet fizisks: starpsavienojums starp abām zonām sistemātiski piesātinās tieši tad, kad Latvijai visvairāk vajag lētos ziemeļu importus. Šīs starpības analīze — kas to maksā, kas to iekasē un kas to aizvērtu — laikam ir vērtīgākā enerģētikas ekonomikas stunda, ko Baltija šobrīd piedāvā.
EuroEnergy redakcija · 
Latvija · 1 min lasīšanas · atjaunināts 2026. g. 29. sept.
Sakabinātu tirgu teorijā divu kaimiņzonu cenas atšķiras tikai tad, kad vads starp tām ir pilns. Hroniskā Tallinas–Rīgas starpība tātad ir mērinstruments: tā eiro izteiksmē rāda, cik bieži un cik stipri Baltija atsitas pret saviem vadiem.
Parādības mērogs. 34,6 eiro vidējā mēneša starpība — nevis kādā krīzes mēnesī, bet parastā septembrī. Dienas struktūrā starpība elpo: maza mīkstajās naktīs, milzīga maksimumstundās, kad Latvijas zona kāpj uz 300–500, bet Igaunijas paliek stāvus zemāk. Igaunija lēti importē no Somijas; Latvija stāv tās pašas caurules galā — aiz sašaurinājuma.
Kas maksā. Latvijas patērētāji, tieši: katra piesātinātajās stundās patērētā megavatstunda nes ģeogrāfisko piemaksu. Energoietilpīgā rūpniecība to jūt konkurētspējā pret Igaunijas konkurentiem — iekšēja asimetrija Baltijas kopējā tirgū, mazāk redzama nekā ārējās, bet tikpat reāla.
Kas iekasē. Pārslodzes ieņēmumi — abu zonu cenu starpība uz komerciālajām plūsmām — krājas pie sistēmu operatoriem ar regulētu mērķi: investīcijām tieši trūkstošajā jaudā. Tā ir starpības sistēmiskā utēšana: tās sāpes teorētiski finansē pašas dziedināšanu.
Kas to aizvērtu. Trīs kandidāti ātruma secībā: Latvijas akumulatori — no Lodes uz augšu —, kas enerģiju pārvieto laikā, nevis nes telpā; papildu jauda EE–LV koridorā, klasiskā tīkla investīcija; un strukturāli — jauna ražošana uz dienvidiem no sašaurinājuma, no sauszemes vēja līdz topošajam kopīgajam atkrastes vējam. Līdz tam cenu karte turpinās rādīt to, ko rāda: vienu tirgu ar divām realitātēm.
Reģiona analīzes ziņu plūsmā.
Vairāk ziņu
2026. g. 4. nov.
Latvijā atjaunoti tikai 4% renovējamo daudzdzīvokļu māju; top izmēģinājuma programma 48 miljonu eiro apmērā
2026. g. 3. nov.
Daugavpils: siltums no decembra sadārdzināsies par 7,4 %, un Latgales ražotāji lūdz atbalstu enerģijas izmaksām
2026. g. 29. sept.
Latvija septiņos skaitļos: rudens, kurā vājības saņēma cenas un būvlaukumus
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē.