WWF: 77% Austrijas vērtīgo upju nav aizsargātas pret jaunām hidroelektrostacijām; mazie ražotāji apstrīd aprēķinu

Vides organizācija WWF Austrija 3. novembrī publicēja ziņojumu par upēm (Flüssereport), kurā ūdensteču dati salīdzināti ar spēkā esošajiem aizsardzības noteikumiem. Secinājums: 77% upju, kas tiek uzskatītas par ekoloģiski vērtīgām, nav juridiski aizsargātas pret jaunu hidroelektrostaciju būvniecību. Tajā pašā dienā biedrība Kleinwasserkraft Österreich, kas pārstāv mazās hidroelektrostacijas, secinājumus noraidīja.

Skaitļi. WWF analizēja aptuveni 32 400 kilometrus upju, no kuriem ap 12 600 uzskata par īpaši vērtīgiem; aizsardzības robs ir 9700 kilometru. Karintijā un Forarlbergā vairāk nekā 90% šo posmu nav aizsargāti. Ziņojumā uzskaitītas vairāk nekā 6600 hidroelektrostacijas un apgalvots, ka 57% posmu ar atlikušo caurplūdumu nav nodrošināts ekoloģiski nepieciešamais minimālais caurplūdums, bet 77% hidroenerģijai izmantoto aizsprostu zivīm nav šķērsojami.

Ko prasa WWF. Organizācija prasa saistošu vērtīgo upju aizsardzību, jaunu mazo hidroelektrostaciju atbalsta izbeigšanu un ūdens maksu pēc Šveices parauga – aptuveni 1,5 centus par hidroenerģijas kilovatstundu, ieņēmumus novirzot renaturalizācijai. „Jaunas stacijas varētu bloķēt šīs renaturalizācijas uz gadu desmitiem,“ brīdināja WWF eksperte Betina Urbaneka, atsaucoties uz aptuveni 1900 kilometriem no nacionālā atjaunošanas plāna.

Ražotāju atbilde. Kleinwasserkraft Österreich 77% sauc par „aprēķina konstrukciju“: metodika par neaizsargātām uzskata pat Natura 2000 teritorijas, lai gan katrai jaunai stacijai jāiziet atļauju procedūra. Izpilddirektors Pauls Ablingers uzskata, ka daudzus esošos aizsprostus nevar nojaukt, bet tos var izmantot elektroenerģijas ražošanai. Biedrība novērtē vairāk nekā 770 vietas pie esošajiem aizsprostiem ar aptuveni 550 GWh gada potenciālu un norāda, ka mazās HES gadā saražo ap 7 TWh.

Valsts reāllaika dati ir valsts lapā