Pētījums: Grieķijas–Kipras kabelis samazinātu patērētāju izmaksas līdz 138 miljoniem eiro gadā

Grieķijas–Kipras elektroenerģijas starpsavienojums (Great Sea Interconnector, GSI) varētu samazināt abu valstu patērētāju izmaksas par 123–138 miljoniem eiro gadā atkarībā no kabeļa jaudas, liecina abu sistēmu simulācija 2035. gadam. Rezultātus Dienvidaustrumeiropas Enerģētikas institūta (IENE) konferencē prezentēja Saloniku Aristoteļa universitātes profesors Pantelis Biskas, ziņoja Mononews, Energymag un Sigmalive.

Skaitļi. Pētījumā abu tirgu darbība bez kabeļa salīdzināta ar trim scenārijiem – 500, 750 un 1000 MW. Pēc Energymag datiem, no kopējā ieguvuma 138,1 miljona eiro apmērā aptuveni 123,7 miljoni nonāktu Kipras tirgū. Vidējās elektroenerģijas piegādes izmaksas Kiprā, ieskaitot modelī iekļautās GSI maksas, samazinātos par aptuveni 21,3 €/MWh jeb 18 %. Kipra no Grieķijas neto importētu 1,53–1,60 TWh gadā, sedzot 26–27 % sava patēriņa.

Pirmie 500 MW. Pie 500 MW kabelis ar pilnu jaudu strādātu 609 stundas gadā, galvenokārt virzienā no Grieķijas uz Kipru; pie 750 MW šo stundu skaits samazinās līdz 35. Prezentācijas secinājums – lielāko ieguvuma daļu dod pirmie 500 MW.

Atjaunīgie avoti un gāze. Atjaunīgās ražošanas ierobežošana Kiprā samazinātos no 11,8 % bez kabeļa līdz aptuveni 4,5 %, t. i., no 317 GWh līdz 79–95 GWh gadā, bet Grieķijā – no 3,1 % līdz 2,9 %. Bāzes scenārijā 2035. gadam izmantota gāzes cena aptuveni 28 €/MWh. Jutīguma testā ar gāzi Kiprā par aptuveni 18 €/MWh neto imports samazinātos uz pusi – no 1,6 līdz 0,8 TWh, bet gada ietaupījums kristos līdz 40–50 miljoniem eiro.

Konteksts. Energymag norāda, ka projektam joprojām ir neatrisināti ekonomiski, regulatīvi un ģeopolitiski jautājumi. Pētījums ir piegādes izmaksu simulācija, nevis rēķinu prognoze.

Valsts reāllaika dati ir valsts lapā