Kipra: sešu gāzes atradņu aplēstie resursi ir 20 triljoni kubikpēdu; pirmā gāze no Cronos – 2028. gadā

Kipras enerģētikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrs Mihalis Damians pirmdien, 9. novembrī, Nikosijā notikušajā 22. Economist Cyprus Summit paziņoja, ka sešu dabasgāzes atradņu Kipras ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ) kopējie aplēstie resursi ir 20 triljoni kubikpēdu jeb aptuveni 566 miljardi kubikmetru. Pēc ministra teiktā, pirmā ieguve no Cronos atradnes gaidāma 2028. gada pirmajā pusē.

Kas izlemts. Damians atgādināja, ka Eni un TotalEnergies galīgo investīciju lēmumu par Cronos pieņēma jūlijā, bet galvenie līgumi tika parakstīti oktobrī. Gāzei paredzēts nonākt starptautiskajos tirgos, galvenokārt Eiropā, caur esošo Ēģiptes infrastruktūru. Afrodītes atradnes plāni virzās uz priekšu, galvenie nolīgumi ar Ēģipti ir noslēgti, un uzņēmumi 5. un 10. blokā izvērtē iespējas attīstīt un komercializēt savus atradumus, sacīja ministrs.

Elektroenerģija. Damians raksturoja Kipru kā valsti ar mazu, izolētu elektroenerģijas sistēmu bez starpsavienojumiem ar kaimiņvalstīm un ar lielu atkarību no importētā kurināmā, kas mājsaimniecības un uzņēmumus pakļauj starptautisko cenu svārstībām un oglekļa emisiju kvotu izmaksām. Neraugoties uz progresu saules enerģijā, pieaugošā atjaunīgās ražošanas ierobežošana liecina par vajadzību pēc uzkrāšanas un modernizēta tīkla, viņš sacīja, piebilstot, ka 2025. gada oktobrī sāktajam konkurētspējīgajam elektroenerģijas tirgum būtu jāpalīdz labāk izmantot atjaunīgo ražošanu.

Konteksts. Ministrs Great Sea Interconnector (GSI) raksturoja kā iespēju izbeigt salas enerģētisko izolāciju, bet plānoto savienojumu Kipra–Grieķija–Izraēla nosauca par Eiropas Savienības kopējo interešu projektu. Tajā pašā dienā prezidents Nikos Hristodulidis, kā vēsta Sigmalive, sacīja, ka pirmā Kipras gāze uz Eiropu caur Ēģipti tiks eksportēta 2028. gada sākumā.

Valsts reāllaika dati ir valsts lapā