Vācijas oktobra izsoles: jumtu saules enerģija par 9,67 centiem/kWh; biomasai piešķirti tikai 319 no 617 MW

Federālā tīklu aģentūra Bundesnetzagentur 3. novembrī publicēja divu izsoļu rezultātus, kuru piedāvājumu termiņš bija 2026. gada 1. oktobris: „otrā segmenta“ saules iekārtām uz ēkām un trokšņa barjerām un biomasai. Uzvaras uzskatāmas par oficiāli paziņotām 10. novembrī.

Jumtu saules enerģija. No izsolītajiem 296 MW uzvarēja 143 piedāvājumi ar kopējo jaudu 288 MW. Uzvarētāju cenas bija no 8,50 līdz 10,00 centiem/kWh, kas ir maksimālā vērtība, ar svērto vidējo 9,67 centi/kWh. Pēc Solarserver datiem, iesniegti 177 piedāvājumi ar 347 MW, salīdzinot ar 238 MW jūnija kārtā, un iepriekšējais vidējais bija 9,72 centi/kWh. Visvairāk uzvaru tika Ziemeļreinai-Vestfālenei (66 MW), Hesenei (30 MW) un Brandenburgai (28 MW).

Biomasa. No 617 MW uzvarēja 244 piedāvājumi ar 318,7 MW, par cenām no 13,95 līdz 19,80 centiem/kWh un vidēji 18,75 centiem/kWh. Pēc top agrar datiem, iesniegti tikai 328 piedāvājumi ar 442 MW, tāpēc stājās spēkā endogēnās apjoma vadības mehānisms, kas ierobežo uzvaras līdz 80 % no pieļauto piedāvājumu apjoma. Tikai 24 % apjoma tika jaunām iekārtām, pārējais – esošām iekārtām ar turpmāku atbalstu. Bundesnetzagentur norāda, ka vienu uzvaru var atsaukt atkarībā no sūdzības, kas tiek izskatīta Diseldorfas Augstākajā apgabaltiesā.

Reakcijas. Sandra Rosteka no Hauptstadtbüro Bioenergie sacīja top agrar, ka spēkā esošais likums nesniedz pietiekamus stimulus investīcijām un daudzi operatori gaida EEG grozījumus, kuru paketei jāstājas spēkā 2027. gada sākumā. Apjoma samazinājumu viņa nosauca par „rūgtu“. Silke Veiberga no Lejassaksijas un Brēmenes atjaunīgās enerģijas asociācijas brīdināja, ka bioenerģijas izstumšana no tirgus likvidē vērtīgu jaudu un vājina piegādes drošību.

Valsts reāllaika dati ir valsts lapā