117 megavati un 60 akumulatoru: Lodē būvlaukums, kas maina Latvijas vēja līgu
Pie Valmieras, Lodes pakalnos, Baltijas grupa Utilitas augustā atklāja būvlaukumu, kas pārmēro Latvijas vēja enerģētiku: 117 megavatu parku — starp lielākajiem, kas jebkad būvēti valstī — no projekta sākuma sapārotu ar 60 megavatu akumulatoru sistēmu. Tirgum, kas septembrī četrdesmit reizes maksāja virs 300 eiro par megavatstundu, neredzot ne ceturkšņstundu zem nulles, vēja-plus-uzkrāšanas kombinācija ir tieši izrakstītās zāles: jauna ražošana uz dienvidiem no Baltijas sašaurinājuma un elastība, kas enerģiju pārceļ uz stundām, kuras sāp.
EuroEnergy redakcija · 
Latvija · 1 min lasīšanas · atjaunināts 2026. g. 29. sept.
Tirgi nepasūta elektrostacijas — bet to signāli to dara. Lodes būvlaukums ir tieša atbilde uz skaitļiem, ko Latvijas tirgus rāda mēnešiem: cenas par trešdaļu virs ziemeļu kaimiņiem un karaliski tarificēti vakari.
Projekts. 117 vēja megavati Lodes laukumā Valmieras novadā — vējainajā Vidzemes sirdī — plus 60 megavati akumulatoru uzkrāšanas, integrēti no pirmās dienas. Uzkrāšanas-ražošanas attiecība, virs viens pret diviem, noliek projektu Eiropas hibrīdu avangardā; būvniecība sākās augustā ar Utilitas Wind — Tallinā bāzētās grupas vēja atzaru — kā attīstītāju.
Kāpēc tas svarīgi Latvijai. Katrs uz dienvidiem no Igaunijas–Latvijas sašaurinājuma uzstādītais megavats tieši strādā pie cenu starpības aizvēršanas, kas apliek Rīgu: vietējā ražošana samazina atkarību no importa pa piesātināto koridoru. Un akumulators pārvērš parku no untumaina ražotāja par piegādātāju ar grafiku — tas izlādējas tieši rīta un vakara maksimumos, kas mēnesi noveda līdz 40 ceturkšņiem virs 300.
Grupas konteksts. Utilitas — 92% atjaunīgās ražošanas pēdējā ziņotajā ceturksnī — Lode ir dabiskais reģionālās ekspansijas turpinājums. Latvijai tas ir Baltijas kapitāls, kas balso ar naudu tirgū, kur lielās vēja investīcijas gadiem gaidīja piemērotu ietvaru.
Latiņa. Kad Lode sāks darboties, jautājums katram nākamajam Latvijas vēja projektam kļūs: kur tavs akumulators? Un sistēmai: kas agregē jauno elastību — un cik daudz no tās nonāk balansēšanas tirgū, ko AST būvē ar kaimiņiem. Valmieras būvlaukums viens uz visu neatbild; bet tas pārceļ diskusiju no pētījumiem betonā.
Reģiona vējš ziņu plūsmā.
Vairāk ziņu
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē.