Elektroenerģija · reāllaikā

Serbija

ar kavēšanos Elektroenerģijas cenas intervālu pa intervālam → Uzstādītā jauda →

Enerģijas tirgus

Elektroenerģijas cena šodien

Nākamās dienas izsoles rezultāts; laiks: Belgrada.

Intervālu pa intervālam

Tīkla momentuzņēmums

Patēriņš, ražošana un bilance, atjaunināti katru minūti.

dati ar kavēšanos · uz 13.09.26 09:00:00

Valsts patēriņš
3003MW
▼ −386 MW pret dienu iepriekš
Vietējā ražošana
466MW
2537 MW zem patēriņa. Faktiskā pārrobežu bilance tiek mērīta atsevišķi.
▼ −2197 MW pret dienu iepriekš
Importē tagad
1495MW
Izmērīts uz starpsavienojumiem: 49,8 % no patēriņa. Starpība 2537 MW no „patēriņš mīnus ražošana“ ir sagaidāma: publicētā ražošana pa avotiem neaptver visu, kas tiek saražots.
▲ +568 MW pret dienu iepriekš
Nākamās dienas cena
35,0EUR/MWh
CO₂ novērtējums
156g/kWh
novērtēts

Fiziskās pārrobežu plūsmas

2026. g. augusts: katru robežu šķērsojusī izmērītā elektroenerģija, novērtēta pēc šīs zonas nākamās dienas cenas.

Fiziskais eksports 450 568 MWh aptuvenā tirgus vērtība 58 202 387 €, par 129,18 €/MWh
Fiziskais imports 830 923 MWh aptuvenā tirgus vērtība 99 214 432 €, par 119,40 €/MWh
Aptuvenā tirgus vērtība −41 012 044 mēneša vidējā cena 136,70 €/MWh
Robeža ar Izeja, MWh par €/MWh Ieeja, MWh par €/MWh Starpība €
Bulgārija 2278 51,55 295 704 137,06 −40 410 530
Rumānija 12 266 236,12 198 786 99,65 −16 912 026
Ungārija 46 759 158,56 115 871 96,74 −3 795 075
Horvātija 115 252 127,92 44 805 98,83 10 314 604
Bosnija un Hercegovina 134 863 112,53 7930 120,39 14 220 739
Ziemeļmaķedonija 19 265 139,65 116 869 124,68 −11 880 817
Kosova 100 329 120,44 13 456 217,25 9 159 952
Melnkalne 19 556 157,65 37 502 127,78 −1 708 891

41 012 044 € par 380 355 MWh, kas palika valstī, iznāk 107,83 € par megavatstundu mēnesī, kura vidējā cena bija 136,70.

  • Valstī palikusī enerģija pēc mēneša vidējās cenas 51 996 311 126,8%
  • Ienākošā enerģija ieradās virs šīs vidējās cenas −14 376 619 -35,1%
  • Izejošā enerģija aizgāja zem tās 3 392 352 8,3%

Pirmā rinda ir enerģija, kas valstij bija vajadzīga un ko tā saņēma. Pārējās divas — kopā 10 984 267 € — rodas nevis no tā, cik daudz enerģijas pārvietojās, bet no tā, kad: lētās stundas pārdošanai, dārgās — pirkšanai. Tā ir laika nesakritības cena, nevis zaudējums.

Oficiālā validācija GAIDA OFICIĀLOS ANRE DATUS

Fiziskās pārrobežu plūsmas un komerciālie elektroenerģijas darījumi mēra dažādas parādības. Dati (avots: ANRE) tiek rādīti kā neatkarīgs oficiāls salīdzinājuma rādītājs, un tos nevajadzētu interpretēt kā precīzu saskaņošanu.

Visi mēneši, visas robežas

Tas nav rēķins. Pārrobežu elektroenerģija netiek pārdota no valsts valstij: tirgi ir sasaistīti, un fiziskā plūsma ir kopīgas izsoles rezultāts. Šie skaitļi novērtē izmērīto plūsmu pēc šīs zonas pašas nākamās dienas cenas, lai abus virzienus varētu salīdzināt vienā mērogā.

Plūsmas ir izmērītas ceturtstundu pa ceturtstundai; robežas ar stundas datiem tiek sadalītas pa četrām ceturtstundām, ko tās aptver, lai katra megavatstunda sastaptu faktiski spēkā bijušo cenu. Valstī ienākošā enerģija nav tas pats, kas šeit patērētā enerģija — daļa no tās plūst cauri.

Kam pārdevām enerģiju

Kam pārdevām enerģiju, kad tā viņiem bija vajadzīga — periods: 30 d.

dati par periodu: 30 d. · aptvertās dienas: 29

  • Kosova 120,86 GWh
    vidēji 193 MW · 28,4 %
  • Bosnija un Hercegovina 118,23 GWh
    vidēji 218 MW · 27,8 %
  • Horvātija 92,05 GWh
    vidēji 267 MW · 21,7 %
  • Ungārija 27,09 GWh
    vidēji 134 MW · 6,4 %
  • Ziemeļmaķedonija 26,86 GWh
    vidēji 103 MW · 6,3 %
  • Melnkalne 23,08 GWh
    vidēji 72 MW · 5,4 %
  • Rumānija 13,19 GWh
    vidēji 96 MW · 3,1 %
  • Bulgārija 3,78 GWh
    vidēji 79 MW · 0,9 %

Ko nosūtījām kaimiņiem, pa robežām. Enerģija summēta no ceturtstundas vidējām vērtībām par dienām, ko faktiski aptver arhīvs. Vidējā jauda ir par stundām, kurās plūsma bija šajā virzienā, nevis par visām stundām. Valsts var būt abos sarakstos: ar vienu un to pašu kaimiņu dažās stundās mēs importējam, citās — eksportējam.

No kā pirkām enerģiju

Kas mums pārdeva enerģiju, kad tā mums bija vajadzīga — periods: 30 d.

dati par periodu: 30 d. · aptvertās dienas: 29

  • Bulgārija 257,59 GWh
    vidēji 405 MW · 33,8 %
  • Rumānija 177,61 GWh
    vidēji 329 MW · 23,3 %
  • Ungārija 127,13 GWh
    vidēji 269 MW · 16,7 %
  • Horvātija 77,91 GWh
    vidēji 232 MW · 10,2 %
  • Ziemeļmaķedonija 77,82 GWh
    vidēji 187 MW · 10,2 %
  • Melnkalne 30,15 GWh
    vidēji 84 MW · 4,0 %
  • Bosnija un Hercegovina 10,94 GWh
    vidēji 79 MW · 1,4 %
  • Kosova 3,55 GWh
    vidēji 65 MW · 0,5 %

Ko mums nosūtīja kaimiņi, pa robežām. Enerģija summēta no ceturtstundas vidējām vērtībām par dienām, ko faktiski aptver arhīvs. Vidējā jauda ir par stundām, kurās plūsma bija šajā virzienā, nevis par visām stundām. Valsts var būt abos sarakstos: ar vienu un to pašu kaimiņu dažās stundās mēs importējam, citās — eksportējam.

Enerģijas avoti

dati ar kavēšanos · uz 13.09.26 09:00:00

Caurteces HES
258MW
55,4 % no kopējā
Dabasgāze
85MW
18,2 % no kopējā
Biomasa
51MW
10,9 % no kopējā
Sauszemes vēja enerģija
46MW
9,9 % no kopējā
Citi avoti
26MW
5,6 % no kopējā
Hidroakumulācijas elektrostacijas
0MW
0,0 % no kopējā
Ūdenskrātuves HES
0MW
0,0 % no kopējā
Brūnogles
0MW
0,0 % no kopējā

Avotu daļas

Katrs avots ar tā daļu un oglekļa novērtējumā izmantoto emisijas faktoru.

dati ar kavēšanos · uz 13.09.26 09:00:00

Caurteces HES: 258 MW Dabasgāze: 85 MW Biomasa: 51 MW Sauszemes vēja enerģija: 46 MW Citi avoti: 26 MW 466 MW kopā
  • Caurteces HES 258MW 55,4%
    sīkāk
    Atjaunīgs
    Emisijas faktors
    24 g CO₂eq/kWh
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    13,3 g/kWh
  • Dabasgāze 85MW 18,2%
    sīkāk
    Atjaunīgs
    Emisijas faktors
    490 g CO₂eq/kWh
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    89,4 g/kWh
  • Biomasa 51MW 10,9%
    sīkāk
    Atjaunīgs
    Emisijas faktors
    230 g CO₂eq/kWh · nedrošs faktors, skaitlis ir trausls
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    25,2 g/kWh
  • Sauszemes vēja enerģija 46MW 9,9%
    sīkāk
    Atjaunīgs
    Emisijas faktors
    11 g CO₂eq/kWh
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    1,1 g/kWh
  • Citi avoti 26MW 5,6%
    sīkāk
    Atjaunīgs
    Emisijas faktors
    490 g CO₂eq/kWh · nedrošs faktors, skaitlis ir trausls
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    27,3 g/kWh

Atjaunīgā enerģija

Tīro avotu daļa kopējā ražošanā.

dati ar kavēšanos · uz 13.09.26 09:00:00

Caurteces HES: 258 MW Biomasa: 51 MW Sauszemes vēja enerģija: 46 MW 76,2% no ražošanas
Caurteces HES 258 MW Biomasa 51 MW Sauszemes vēja enerģija 46 MW

Enerģijas radars

dati ar kavēšanos · uz 13.09.26 09:00:00

Saule: 0 MW Vējš: 46 MW Hidro: 258 MW Kodolenerģija: 0 MW Gāze: 85 MW Ogles: 0 MW Saule Vējš Hidro Kodolenerģija Gāze Ogles

Rumānija 508 MW import Bulgārija 473 MW import Ziemeļmaķedonija 357 MW import Horvātija 328 MW export Melnkalne 320 MW import Ungārija 73 MW import Kosova 64 MW import Bosnija un Hercegovina 28 MW import SERBIJA pārrobežu enerģijas plūsmas NACIONĀLĀ ENERGOSISTĒMA UN TĀS REĢIONĀLIE SAVIENOJUMI Imports (Serbija) (ienākošā enerģija) Eksports (Serbija) (izejošā enerģija) Kopējā pārrobežu apmaiņa 2.151 MW Imports 1.823 MW Eksports 328 MW 0 50 100 200 km N

Bultas un skaitļi ir mērījumi; stāvoklis: 13. septembris 09:52. Pārvades tīkls nav parādīts: šai valstij mums vēl nav tā trašu.

Apmaiņa ar kaimiņiem

Zaļš = eksports (Serbija), oranžs = imports (Serbija).

dati ar kavēšanos · uz 13.09.26 09:00:00

Rumānija Rumānija: 508 MW Bulgārija Bulgārija: 473 MW Ziemeļmaķedonija Ziemeļmaķedonija: 357 MW Horvātija Horvātija: 328 MW Melnkalne Melnkalne: 320 MW Ungārija Ungārija: 73 MW Kosova Kosova: 64 MW Bosnija un Hercegovina Bosnija un Hercegovina: 28 MW 0

Cena šobrīd visā Eiropā

Pašreizējais intervāls, reāllaika dati katrā tirdzniecības zonā, kurai mums ir cena.

reāllaika dati · uz 13.09.26 11:45:00

Serbija: 27. vieta no 38, skaitot no dārgākās. Vidēji pa zonām: 68 EUR/MWh.

  1. Īrija 250EUR/MWh
  2. Beļģija 200EUR/MWh
  3. Norvēģija (NO2) 139EUR/MWh
  4. Norvēģija (NO5) 138EUR/MWh
  5. Norvēģija (NO1) 136EUR/MWh
  6. Dānija (DK1) 115EUR/MWh
  7. Dānija (DK2) 113EUR/MWh
  8. Lietuva 96EUR/MWh
  9. Latvija 96EUR/MWh
  10. Polija 95EUR/MWh
  11. Čehija 92EUR/MWh
  12. Zviedrija (SE4) 90EUR/MWh
  13. Norvēģija (NO3) 88EUR/MWh
  14. Šveice 88EUR/MWh
  15. Bulgārija 85EUR/MWh
  16. Austrija 83EUR/MWh
  17. Slovēnija 80EUR/MWh
  18. Zviedrija (SE3) 59EUR/MWh
  19. Melnkalne 55EUR/MWh
  20. Itālija (CALABRIA) 46EUR/MWh
  21. Itālija (CENTRE_NORTH) 46EUR/MWh
  22. Itālija (CENTRE_SOUTH) 46EUR/MWh
  23. Itālija (NORTH) 46EUR/MWh
  24. Itālija (SARDINIA) 46EUR/MWh
  25. Itālija (SICILY) 46EUR/MWh
  26. Itālija (SOUTH) 46EUR/MWh
  27. Serbija 35EUR/MWh
  28. Albānija 30EUR/MWh
  29. Kosova 30EUR/MWh
  30. Norvēģija (NO4) 17EUR/MWh
  31. Zviedrija (SE2) 17EUR/MWh
  32. Zviedrija (SE1) 16EUR/MWh
  33. Igaunija 16EUR/MWh
  34. Somija 16EUR/MWh
  35. Turcija 4EUR/MWh
  36. Francija 0EUR/MWh
  37. Portugāle -0EUR/MWh
  38. Spānija -1EUR/MWh

Vairumtirdzniecības cenas intervālam, kas aptver šo brīdi, tirdzniecības zonu pa zonai — valstis ar vairākām zonām parādās katrai zonai atsevišķi, ar tās kodu iekavās. Vidējā vērtība ir aritmētiskā pa zonām, nevis svērta pēc patēriņa: maza zona sver tikpat, cik liela. Skaitļi neietver tīkla tarifus, akcīzes nodokli un PVN.

Cik izmaksāja balansēšana pēdējās 24 stundās

Šīs valsts avots šo datu kopu nepublicē. Tās vietā nekas netiek novērtēts.

Kas patērē: bāze, darba ritms, diena

Novērtējums pēc patēriņa līknes formas, nevis mērījums pa klientu kategorijām — tādu reāllaikā nepublicē. Trīs daļas: tas, kas nekad neapstājas, tas, kas darbdienās strādā maiņās, un tas, kas ieslēdzas dienā.

arhīvs līdz 13.09.26 09:00:00

Bāze, nepārtraukti
2803MW
81,3 % no nedēļas vidējā · svētdienas nakts minimums: ledusskapji, serveri, iekārtas, kas nekad neapstājas
Darba ritms
83MW
2,4 % no nedēļas vidējā · par cik darbdienas nakts slodze pārsniedz svētdienas nakts slodzi: maiņu darbs
Diena
564MW
16,3 % no nedēļas vidējā · tas, kas vidēji pārsniedz darbdienas nakts minimumu: biroji, veikali, pamodušās mājas

Pēdējās septiņās dienās patēriņš vidēji bija 3450 MW un svārstījās no 2505 līdz 4314 MW.

Kā mērīts: 02–05 stundu mediāna svētdienu rītos (rītu skaits: 8; 2803 MW) un darbdienu rītos no otrdienas līdz piektdienai (rītu skaits: 30; 2886 MW), aptverot pēdējās nedēļas (nedēļu skaits: 8); vidējā vērtība — par pēdējām septiņām dienām. Daļas tiek secīgi atdalītas cita no citas, un to summa precīzi veido vidējo vērtību.

Daļas ir līknes formas, nevis klientu kategorijas: bāzē ir gan katras mājsaimniecības ledusskapis, gan rūpnīca, kas nekad neapstājas; dienā ir arī vienas maiņas rūpnīcas. „Rūpniecība“ un „mājsaimniecības“ būtu vārdi, ko šie dati nevar pamatot.

Operatora patēriņa prognoze

Cik daudz valsts, kā sagaidāms, patērēs katrā stundā saskaņā ar prognozi, ko pārvades sistēmas operators publicē šodienai un rītdienai. Līnija ir prognoze; stabiņi — līdz šim izmērītais patēriņš.

prognoze publicēta: 13.09.26 11:23:05 · ENTSO-E

Operatora prognoze Izmērītais patēriņš, stundas vidējais
0 1250 2500 3750 5000 00:00 — 3000 MW 01:00 — 2780 MW 02:00 — 2624 MW 03:00 — 2529 MW 04:00 — 2505 MW 05:00 — 2541 MW 06:00 — 2554 MW 07:00 — 2696 MW 08:00 — 2860 MW 09:00 — 2973 MW 10:00 — 3003 MW šodien rīt tagad 00 06 12 18 00 06 12 18
Šodienas maksimums
3731MW
plkst. 20:00
Šodienas minimums
2612MW
plkst. 04:00
Nākamā stunda
3415MW
plkst. 12:00
Rītdienas maksimums
3872MW
plkst. 20:00

Prognoze ir pārvades sistēmas operatora, publicēta tā platformā — tas nav mūsu modelis. Dienas laikā to pārskata; katrai stundai tiek rādīts jaunākais izlaidums. Pašreizējā stunda stabiņos rāda tikai to, kas līdz šim uzkrājies.

Nepieejamās ražošanas vienības

Nepieejamā jauda tagad un nākamajās divās nedēļās

2340 MW atslēgts tagad

Vienība Zaudēts Periods
TENT BBrūnogles · TENT B G1 650 MW 11. sept. – 30. sept. apkope
TE KOSTOLAC BBrūnogles · TE Kostolac B G2 349 MW 12. sept. – 30. sept. apkope
TENT ABrūnogles · TENT A G3 329 MW 18. sept. – 17. okt. paziņots
TENT ABrūnogles 329 MW 4. sept. – 18. sept. apkope
TENT ABrūnogles 210 MW 22. jūl. – 17. sept. neplānots
HE DJERDAP ICaurteces HES · HE Đerdap 1 G4 190 MW 17. aug. – 20. sept. neplānots
HE DJERDAP ICaurteces HES · HE Đerdap 1 G5 190 MW 21. sept. – 4. okt. paziņots
TETO NOVI SADDabasgāze 135 MW 31. maijs – 25. sept. neplānots
TETO NOVI SADDabasgāze · TETO Novi Sad G1 135 MW 30. apr. – 25. sept. neplānots
TETO NOVI SADDabasgāze 120 MW 30. apr. – 25. sept. neplānots

un vēl: 3

Cik ražotājpatērētāji ražo šobrīd

Šīs valsts avots šo datu kopu nepublicē. Tās vietā nekas netiek novērtēts.

Vēja enerģija šodien, stundu pa stundai

Izmērītā stundas vidējā vērtība pašreizējā vietējā dienā. Pašreizējā stunda rāda tikai to, kas līdz šim uzkrājies.

dati ar kavēšanos · uz 13.09.26 09:00:00

68 136 00:00 — 121 MW 01:00 — 129 MW 02:00 — 65 MW 03:00 — 57 MW 04:00 — 128 MW 05:00 — 136 MW 06:00 — 129 MW 07:00 — 88 MW 08:00 — 45 MW 09:00 — 46 MW 00 06 12 18 23

Uzkrāšana šodien, stundu pa stundai

Secināts, nevis nolasīts no atslēgas: ražošana, ko datu plūsma iekļauj kopsummā, bet neizdala atsevišķi — pēc tās uzvedības tā ir bateriju izlāde. Stabiņš ir stundas vidējā vērtība, punktētā līnija — stundas maksimālā jauda.

dati ar kavēšanos · uz 13.09.26 09:00:00

13 26 00:00 — 21 MW 01:00 — 21 MW 02:00 — 21 MW 03:00 — 20 MW 04:00 — 21 MW 05:00 — 21 MW 06:00 — 21 MW 07:00 — 20 MW 08:00 — 24 MW 09:00 — 26 MW MW — vârf 00 06 12 18 23

Transelectrica datu plūsmā nav uzkrāšanas atslēgas. Skaitlis ir starpība starp publicēto kopsummu un nosauktajiem avotiem: nemainīgs naktī, tuvu nullei dienā — izlādējamas baterijas uzvedība. Tas ir secinājums, kas atzīmēts kā tāds, nevis mērījums.

Kā novērtējām 156 g CO₂/kWh

Tas ir novērtējums, nevis mērījums. Šai valstij nav oficiāla oglekļa intensitātes mērījuma, tāpēc mēs to aprēķinām pēc ražošanas struktūras.

Σ(avota ražošana × avota faktors) / Σ(ražošana), pozitīvām vērtībām, ar aprites cikla faktoriem.

Faktori ir aprites cikla vērtības — tie ietver būvniecību un kurināmo, ne tikai sadedzināšanu. Tāpēc saules, vēja un kodolenerģijas faktori nav nulle. Avots: IPCC AR5 WG3, Anexa III, Tabelul A.III.2 (mediane), versija 1.

Uzmanību: 16,5 % ražošanas nāk no avotiem ar nedrošiem faktoriem (biomasa, atkritumi, nepiešķirtā ražošana). Skaitlis ir orientējošs un nav piemērots valstu salīdzināšanai.

AvotsMWg/kWh
Caurteces HES25824
Dabasgāze85490
Biomasa51230
Sauszemes vēja enerģija4611
Citi avoti26490

Ražošanas jaudas, 2026

Uzstādītā jauda pa avotiem, kā to paziņo operators.

Uzstādītā jauda 11 165MW par 2026. gadu Tīrāka enerģija rītdienai
Atjaunīgie 34,4% 3836 MW
Lielākais avots Brūnogles 53,8%
Pret 2025. g. +374 MW
Avots Jauda (MW) No kopējā
Brūnogles 6011−110 53,8%
Caurteces HES 2055 18,4%
Sauszemes vēja enerģija 1106+366 9,9%
Hidroakumulācijas elektrostacijas 642 5,7%
Dabasgāze 611+2 5,5%
Ūdenskrātuves HES 487+3 4,4%
Saules enerģija 185+112 1,7%
Citi avoti 33 0,3%
Atkritumi 32 0,3%
Biomasa 2 0,0%
Visa jaudas statistika
Kā tiek aprēķināts atjaunīgās enerģijas īpatsvars

Σ(atjaunīgie avoti, tikai pozitīvas vērtības) / Σ(visi avoti, tikai pozitīvas vērtības).

Skaitītājs: Caurteces HES, Biomasa, Sauszemes vēja enerģija, Ūdenskrātuves HES.

Saucējs: 466 MW.

Hidroakumulācijas elektrostacijas un atkritumi netiek ieskaitīti atjaunīgajos — pirmās enerģiju ieskaitītu divreiz, otrie daļēji ir fosili, un to bioloģiskās izcelsmes daļu nevar godīgi nodalīt.

Patēriņš — 24 stundas

24 stundas 48 stundas 7 dienas 30 dienas 90 dienas 1 gads viss
250030003500 12:0023:0010:00

Punkti: 23, izšķirtspēja: PT5M. Garie periodi tiek pasniegti no iepriekš aprēķinātiem agregātiem — viena gada diagramma no minūšu datiem pārlūkā velti ielādētu simtiem tūkstošu punktu. Mūsu arhīvs sākas: 2015-01-01 23:00 UTC.

Pa avotiem

Katram avotam ir sava lapa ar vēsturi un kontekstu:

Vēja enerģija · Hidroenerģija · Elektroenerģija no dabasgāzes · Elektroenerģija no oglēm · Elektroenerģija no biomasas

Brīdinājumi

Saņemiet pārlūka paziņojumu, kad notiek kaut kas jums svarīgs. Noteikumi tiek izvērtēti lokāli, reāllaika datu plūsmā — tie darbojas, kamēr ir atvērta cilne ar vietni. Brīdinājumi e-pastā tiks ieviesti kopā ar kontiem, vēlākā posmā.

Ievietojiet šos datus savā vietnē

Nokopējiet zemāk esošo fragmentu. Logrīks atjauninās pats un jūsu lapā neielādē JavaScript.

<iframe src="https://euroenergy.live/widgets/country/serbia?lang=lv" width="100%" height="370" style="border:1px solid #dbe1ec;border-radius:12px;max-width:640px" loading="lazy" title="Serbija — Elektroenerģija reāllaikā"></iframe>

Skatīt logrīku · Lejupielādēt CSV

Avots: ENTSO-E Transparency Platform · daļas aprēķinātas pēc pozitīvām vērtībām, jo saules parki naktī patērē enerģiju no tīkla · JSON API: /api/v1/countries/RS/latest