vietējais laiksUTC+1
Elektroenerģija · reāllaikā

Itālija

ar kavēšanos Elektroenerģijas cenas intervālu pa intervālam → Uzstādītā jauda →

Enerģijas tirgus

Elektroenerģijas cena šodien

Nākamās dienas izsoles rezultāts; laiks: Roma.

Intervālu pa intervālam

Tīkla momentuzņēmums

Patēriņš, ražošana un bilance, atjaunināti katru minūti.

dati ar kavēšanos · uz 05.11.26 10:00:00

Valsts patēriņš
39 250MW
▼ −167 MW pret dienu iepriekš
Vietējā ražošana
37 769MW
1481 MW zem patēriņa. Faktiskā pārrobežu bilance tiek mērīta atsevišķi.
▼ −4 MW pret dienu iepriekš
Importē tagad
2255MW
Izmērīts uz starpsavienojumiem: 5,7 % no patēriņa. Starpība 1481 MW no „patēriņš mīnus ražošana“ ir sagaidāma: publicētā ražošana pa avotiem neaptver visu, kas tiek saražots.
▼ −1270 MW pret dienu iepriekš
Saules ražošana
8919MW
23,6 % no pašreizējās ražošanas.
▼ −92 MW pret dienu iepriekš
Nākamās dienas cena
237,4EUR/MWh
CO₂ novērtējums
333g/kWhnovērtēts

Fiziskās pārrobežu plūsmas

2026. g. oktobris: katru robežu šķērsojusī izmērītā elektroenerģija, novērtēta pēc šīs zonas nākamās dienas cenas.

Fiziskais eksports 391 904 MWh aptuvenā tirgus vērtība 89 761 570 €, par 229,04 €/MWh
Fiziskais imports 3 979 309 MWh aptuvenā tirgus vērtība 929 780 122 €, par 233,65 €/MWh
Aptuvenā tirgus vērtība −840 018 552 € mēneša vidējā cena 219,94 €/MWh
Robeža ar Izeja, MWh par €/MWh Ieeja, MWh par €/MWh Starpība €
Francija 162 121,74 2 080 314 237,32 −493 681 905
Šveice 49 431 261,92 1 113 164 231,97 −245 275 245
Slovēnija 5794 226,58 431 293 228,71 −97 328 365
Grieķija 127 309 196,95 125 094 217,09 −2 083 153
Melnkalne 164 488 245,39 74 157 212,56 24 601 398
Austrija 100 247,58 155 287 233,73 −36 270 788
Malta 44 621 224,56 1 276,65 10 019 505

840 018 552 € par 3 587 405 MWh, kas palika valstī, iznāk 234,16 € par megavatstundu mēnesī, kura vidējā cena bija 219,94.

  • Valstī palikusī enerģija pēc mēneša vidējās cenas 789 004 007 93,9%
  • Ienākošā enerģija ieradās virs šīs vidējās cenas 54 581 751 6,5%
  • Izejošā enerģija aizgāja zem tās −3 567 206 -0,4%

Pirmā rinda ir enerģija, kas valstij bija vajadzīga un ko tā saņēma. Pārējās divas — kopā 51 014 545 € — rodas nevis no tā, cik daudz enerģijas pārvietojās, bet no tā, kad: lētās stundas pārdošanai, dārgās — pirkšanai. Tā ir laika nesakritības cena, nevis zaudējums.

Oficiālā validācija GAIDA OFICIĀLOS ANRE DATUS

Fiziskās pārrobežu plūsmas un komerciālie elektroenerģijas darījumi mēra dažādas parādības. Dati (avots: ANRE) tiek rādīti kā neatkarīgs oficiāls salīdzinājuma rādītājs, un tos nevajadzētu interpretēt kā precīzu saskaņošanu.

Visi mēneši, visas robežas

Tas nav rēķins. Pārrobežu elektroenerģija netiek pārdota no valsts valstij: tirgi ir sasaistīti, un fiziskā plūsma ir kopīgas izsoles rezultāts. Šie skaitļi novērtē izmērīto plūsmu pēc šīs zonas pašas nākamās dienas cenas, lai abus virzienus varētu salīdzināt vienā mērogā.

Plūsmas ir izmērītas ceturtstundu pa ceturtstundai; robežas ar stundas datiem tiek sadalītas pa četrām ceturtstundām, ko tās aptver, lai katra megavatstunda sastaptu faktiski spēkā bijušo cenu. Valstī ienākošā enerģija nav tas pats, kas šeit patērētā enerģija — daļa no tās plūst cauri.

Kam pārdevām enerģiju

Kam pārdevām enerģiju, kad tā viņiem bija vajadzīga — periods: 30 d.

dati par periodu: 30 d. · aptvertās dienas: 30

  • Melnkalne 205,40 GWh
    vidēji 377 MW · 47,5 %
  • Grieķija 120,10 GWh
    vidēji 416 MW · 27,8 %
  • Šveice 53,96 GWh
    vidēji 600 MW · 12,5 %
  • Malta 40,47 GWh
    vidēji 97 MW · 9,4 %
  • Slovēnija 11,92 GWh
    vidēji 175 MW · 2,8 %
  • Austrija 0,45 GWh
    vidēji 29 MW · 0,1 %

Ko nosūtījām kaimiņiem, pa robežām. Enerģija summēta no ceturtstundas vidējām vērtībām par dienām, ko faktiski aptver arhīvs. Vidējā jauda ir par stundām, kurās plūsma bija šajā virzienā, nevis par visām stundām. Valsts var būt abos sarakstos: ar vienu un to pašu kaimiņu dažās stundās mēs importējam, citās — eksportējam.

No kā pirkām enerģiju

Kas mums pārdeva enerģiju, kad tā mums bija vajadzīga — periods: 30 d.

dati par periodu: 30 d. · aptvertās dienas: 30

  • Francija 2033,94 GWh
    vidēji 2826 MW · 56,2 %
  • Šveice 984,26 GWh
    vidēji 1565 MW · 27,2 %
  • Slovēnija 356,13 GWh
    vidēji 556 MW · 9,8 %
  • Austrija 130,76 GWh
    vidēji 186 MW · 3,6 %
  • Grieķija 78,78 GWh
    vidēji 382 MW · 2,2 %
  • Melnkalne 35,17 GWh
    vidēji 202 MW · 1,0 %
  • Malta 0,00 GWh
    vidēji 2 MW · 0,0 %

Ko mums nosūtīja kaimiņi, pa robežām. Enerģija summēta no ceturtstundas vidējām vērtībām par dienām, ko faktiski aptver arhīvs. Vidējā jauda ir par stundām, kurās plūsma bija šajā virzienā, nevis par visām stundām. Valsts var būt abos sarakstos: ar vienu un to pašu kaimiņu dažās stundās mēs importējam, citās — eksportējam.

Enerģijas avoti

dati ar kavēšanos · uz 05.11.26 10:00:00

Dabasgāze
22 076MW
58,5 % no kopējā
Saules enerģija
8919MW
23,6 % no kopējā
Sauszemes vēja enerģija
1919MW
5,1 % no kopējā
Citi avoti
1835MW
4,9 % no kopējā
Caurteces HES
1301MW
3,4 % no kopējā
Biomasa
690MW
1,8 % no kopējā
Ģeotermālā enerģija
579MW
1,5 % no kopējā
Akmeņogles
251MW
0,7 % no kopējā
Hidroakumulācijas elektrostacijas
84MW
0,2 % no kopējā
Ūdenskrātuves HES
82MW
0,2 % no kopējā
Nafta
33MW
0,1 % no kopējā
Jūras vēja enerģija
0MW
0,0 % no kopējā

Avotu daļas

Katrs avots ar tā daļu un oglekļa novērtējumā izmantoto emisijas faktoru.

dati ar kavēšanos · uz 05.11.26 10:00:00

Dabasgāze: 22076 MW Saules enerģija: 8919 MW Sauszemes vēja enerģija: 1919 MW Citi avoti: 1835 MW Caurteces HES: 1301 MW Biomasa: 690 MW Ģeotermālā enerģija: 579 MW Akmeņogles: 251 MW 37 769 MW kopā
  • Dabasgāze 58% 22 076MW
    Atjaunīgs
    nē
    Emisijas faktors
    490 g CO₂eq/kWh
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    286,4 g/kWh
  • Saules enerģija 24% 8919MW
    Atjaunīgs
    jā
    Emisijas faktors
    45 g CO₂eq/kWh
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    10,6 g/kWh
  • Sauszemes vēja enerģija 5% 1919MW
    Atjaunīgs
    jā
    Emisijas faktors
    11 g CO₂eq/kWh
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    0,6 g/kWh
  • Citi avoti 5% 1835MW
    Atjaunīgs
    nē
    Emisijas faktors
    490 g CO₂eq/kWh · nedrošs faktors, skaitlis ir trausls
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    23,8 g/kWh
  • Caurteces HES 3% 1301MW
    Atjaunīgs
    jā
    Emisijas faktors
    24 g CO₂eq/kWh
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    0,8 g/kWh
  • Biomasa 2% 690MW
    Atjaunīgs
    jā
    Emisijas faktors
    230 g CO₂eq/kWh · nedrošs faktors, skaitlis ir trausls
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    4,2 g/kWh
  • Ģeotermālā enerģija 2% 579MW
    Atjaunīgs
    jā
    Emisijas faktors
    38 g CO₂eq/kWh
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    0,6 g/kWh
  • Akmeņogles 1% 251MW
    Atjaunīgs
    nē
    Emisijas faktors
    820 g CO₂eq/kWh
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    5,4 g/kWh
  • Hidroakumulācijas elektrostacijas 0% 84MW
    Atjaunīgs
    nē — uzkrāšana, nevis ražošana: enerģija tika ieskaitīta vienreiz, kad ūdens tika uzsūknēts
    Emisijas faktors
    0 g CO₂eq/kWh
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    0,0 g/kWh
  • Ūdenskrātuves HES 0% 82MW
    Atjaunīgs
    jā
    Emisijas faktors
    24 g CO₂eq/kWh
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    0,1 g/kWh
  • Nafta 0% 33MW
    Atjaunīgs
    nē
    Emisijas faktors
    650 g CO₂eq/kWh
    Ieguldījums valsts vidējā vērtībā
    0,6 g/kWh

Atjaunīgā enerģija

Tīro avotu daļa kopējā ražošanā.

dati ar kavēšanos · uz 05.11.26 10:00:00

Saules enerģija: 8919 MW · Sauszemes vēja enerģija: 1919 MW · Caurteces HES: 1301 MW · Biomasa: 690 MW · Ģeotermālā enerģija: 579 MW · Ūdenskrātuves HES: 82 MW 35,7% no ražošanas
  • Saules enerģija8919 MW
  • Sauszemes vēja enerģija1919 MW
  • Caurteces HES1301 MW
  • Biomasa690 MW
  • Ģeotermālā enerģija579 MW
  • Ūdenskrātuves HES82 MW

Enerģijas radars

dati ar kavēšanos · uz 05.11.26 10:00:00

5.527 11.055 16.582 22.109 Saule: 8919 MW Vējš: 1919 MW Hidro: 1467 MW Kodolenerģija: 0 MW Gāze: 22109 MW Ogles: 251 MW Saule Vējš Hidro Kodolenerģija Gāze Ogles

Francija 1.521 MW import Slovēnija 853 MW import Melnkalne 547 MW export Šveice 398 MW import Austrija 133 MW import Malta 103 MW export ITĀLIJA pārrobežu enerģijas plūsmas NACIONĀLĀ ENERGOSISTĒMA UN TĀS REĢIONĀLIE SAVIENOJUMI Imports (Itālija) (ienākošā enerģija) Eksports (Itālija) (izejošā enerģija) Kopējā pārrobežu apmaiņa 3.555 MW Imports 2.905 MW Eksports 650 MW 0 50 100 200 km N

Bultas un skaitļi ir mērījumi; stāvoklis: 5. novembris 09:30. Pārvades tīkls nav parādīts: šai valstij mums vēl nav tā trašu.

Apmaiņa ar kaimiņiem

Zaļš = eksports (Itālija), oranžs = imports (Itālija).

dati ar kavēšanos · uz 05.11.26 10:00:00

Francija Francija: 1521 MW Slovēnija Slovēnija: 853 MW Melnkalne Melnkalne: 547 MW Šveice Šveice: 398 MW Austrija Austrija: 133 MW Malta Malta: 103 MW 0

Cena šobrīd visā Eiropā

Pašreizējais intervāls, reāllaika dati katrā tirdzniecības zonā, kurai mums ir cena.

reāllaika dati · uz 05.11.26 11:00:00

Itālija: 9. vieta no 46, skaitot no dārgākās. Tieši tikpat dārgi kā citās zonās (to skaits: 2). Vidēji pa zonām: 192 EUR/MWh.

  1. 1 Īrija 317EUR/MWh
  2. 2 Šveice 290EUR/MWh
  3. 2 Melnkalne 290EUR/MWh
  4. 4 Ziemeļmaķedonija 275EUR/MWh
  5. 5 Serbija 263EUR/MWh
  6. 6 Albānija 249EUR/MWh
  7. 6 Kosova 249EUR/MWh
  8. 8 Austrija 242EUR/MWh
  9. 9 Itālija (CALABRIA) 237EUR/MWh
  10. 9 Itālija (CENTRE_NORTH) 237EUR/MWh
  11. 9 Itālija (CENTRE_SOUTH) 237EUR/MWh
  12. 9 Itālija (NORTH) 237EUR/MWh
  13. 9 Itālija (SARDINIA) 237EUR/MWh
  14. 9 Itālija (SICILY) 237EUR/MWh
  15. 9 Itālija (SOUTH) 237EUR/MWh
  16. 9 Slovēnija 237EUR/MWh
  17. 9 Horvātija 237EUR/MWh
  18. 18 Ungārija 236EUR/MWh
  19. 18 Rumānija 236EUR/MWh
  20. 20 Bulgārija 235EUR/MWh
  21. 21 Dānija (DK2) 234EUR/MWh
  22. 22 Slovākija 232EUR/MWh
  23. 23 Čehija 226EUR/MWh
  24. 24 Spānija 220EUR/MWh
  25. 25 Grieķija 219EUR/MWh
  26. 26 Francija 218EUR/MWh
  27. 27 Beļģija 213EUR/MWh
  28. 27 Zviedrija (SE4) 213EUR/MWh
  29. 27 Dānija (DK1) 213EUR/MWh
  30. 30 Vācija un Luksemburga 210EUR/MWh
  31. 31 Nīderlande 207EUR/MWh
  32. 32 Norvēģija (NO2) 204EUR/MWh
  33. 33 Portugāle 190EUR/MWh
  34. 34 Norvēģija (NO5) 181EUR/MWh
  35. 35 Norvēģija (NO1) 180EUR/MWh
  36. 36 Zviedrija (SE3) 106EUR/MWh
  37. 37 Norvēģija (NO3) 96EUR/MWh
  38. 38 Polija 90EUR/MWh
  39. 39 Igaunija 88EUR/MWh
  40. 39 Lietuva 88EUR/MWh
  41. 39 Latvija 88EUR/MWh
  42. 42 Turcija 48EUR/MWh
  43. 43 Norvēģija (NO4) 16EUR/MWh
  44. 44 Somija 6EUR/MWh
  45. 45 Zviedrija (SE1) 5EUR/MWh
  46. 46 Zviedrija (SE2) 3EUR/MWh

Vairumtirdzniecības cenas intervālam, kas aptver šo brīdi, tirdzniecības zonu pa zonai — valstis ar vairākām zonām parādās katrai zonai atsevišķi, ar tās kodu iekavās. Vidējā vērtība ir aritmētiskā pa zonām, nevis svērta pēc patēriņa: maza zona sver tikpat, cik liela. Skaitļi neietver tīkla tarifus, akcīzes nodokli un PVN.

Cik izmaksāja balansēšana pēdējās 24 stundās

Šīs valsts avots šo datu kopu nepublicē. Tās vietā nekas netiek novērtēts.

Kas patērē: bāze, darba ritms, diena

Novērtējums pēc patēriņa līknes formas, nevis mērījums pa klientu kategorijām — tādu reāllaikā nepublicē. Trīs daļas: tas, kas nekad neapstājas, tas, kas darbdienās strādā maiņās, un tas, kas ieslēdzas dienā.

arhīvs līdz 05.11.26 09:00:00

Bāze, nepārtraukti
43 065MW
68,0 % no nedēļas vidējā · svētdienas nakts minimums: ledusskapji, serveri, iekārtas, kas nekad neapstājas
Darba ritms
6783MW
10,7 % no nedēļas vidējā · par cik darbdienas nakts slodze pārsniedz svētdienas nakts slodzi: maiņu darbs
Diena
13 525MW
21,3 % no nedēļas vidējā · tas, kas vidēji pārsniedz darbdienas nakts minimumu: biroji, veikali, pamodušās mājas

Pēdējās septiņās dienās patēriņš vidēji bija 63 373 MW un svārstījās no 41 970 līdz 83 013 MW.

Kā mērīts: 02–05 stundu mediāna svētdienu rītos (rītu skaits: 8; 43 065 MW) un darbdienu rītos no otrdienas līdz piektdienai (rītu skaits: 32; 49 848 MW), aptverot pēdējās nedēļas (nedēļu skaits: 8); vidējā vērtība — par pēdējām septiņām dienām. Daļas tiek secīgi atdalītas cita no citas, un to summa precīzi veido vidējo vērtību.

Daļas ir līknes formas, nevis klientu kategorijas: bāzē ir gan katras mājsaimniecības ledusskapis, gan rūpnīca, kas nekad neapstājas; dienā ir arī vienas maiņas rūpnīcas. „Rūpniecība“ un „mājsaimniecības“ būtu vārdi, ko šie dati nevar pamatot.

Operatora patēriņa prognoze

Cik daudz valsts, kā sagaidāms, patērēs katrā stundā saskaņā ar prognozi, ko pārvades sistēmas operators publicē šodienai un rītdienai. Līnija ir prognoze; stabiņi — līdz šim izmērītais patēriņš.

prognoze publicēta: 05.11.26 10:34:38 · ENTSO-E

Operatora prognoze Izmērītais patēriņš, stundas vidējais
0 12 500 25 000 37 500 50 000 00:00 — 27 312 MW 01:00 — 26 033 MW 02:00 — 25 276 MW 03:00 — 25 243 MW 04:00 — 25 643 MW 05:00 — 27 324 MW 06:00 — 32 724 MW 07:00 — 37 440 MW 08:00 — 40 156 MW 09:00 — 40 156 MW 10:00 — 39 250 MW šodien rīt tagad 00 06 12 18 00 06 12 18
Šodienas maksimums
41 540MW
plkst. 17:15
Šodienas minimums
24 571MW
plkst. 03:45
Nākamā stunda
39 490MW
plkst. 11:15
Rītdienas maksimums
40 261MW
plkst. 09:15

Prognoze ir pārvades sistēmas operatora, publicēta tā platformā — tas nav mūsu modelis. Dienas laikā to pārskata; katrai stundai tiek rādīts jaunākais izlaidums. Pašreizējā stunda stabiņos rāda tikai to, kas līdz šim uzkrājies.

Nepieejamās ražošanas vienības

Nepieejamā jauda tagad un nākamajās divās nedēļās

9 127 419 MW atslēgts tagad

Vienība Zaudēts Periods
IM_S06TRVCUP_TORVISCOSA_1Ģeotermālā enerģija · UP_TORVISCOSA_1 867 000 MW 31. okt. – 9. nov. neplānots
IM_0300653UP_CCGTPRILIA_1Ģeotermālā enerģija · UP_CCGTPRILIA_1 786 660 MW 1. nov. – 17. nov. neplānots
IM_0300653UP_CCGTPRILIA_1Ģeotermālā enerģija · UP_CCGTPRILIA_1 786 660 MW 1. nov. – 17. nov. neplānots
IMAI_S.MASS.CL_1Hidroakumulācijas elektrostacijas · UP_S.MASS.CL_1 496 690 MW 5. nov. – 5. nov. neplānots
IMAI_S.MASS.CL_1Hidroakumulācijas elektrostacijas · UP_S.MASS.CL_1 496 635 MW 6. nov. – 9. nov. paziņots
IMAI_S.MASS.CL_1Hidroakumulācijas elektrostacijas · UP_S.MASS.CL_1 496 635 MW 5. nov. – 6. nov. paziņots
IMAI_S.MASS.CL_1Hidroakumulācijas elektrostacijas · UP_S.MASS.CL_1 496 503 MW 23. okt. – 31. dec. apkope
IM_S08PCRTUP_PORTO_COR_4Ģeotermālā enerģija · UP_PORTO_COR_4 398 000 MW 15. nov. – 22. nov. paziņots
IM_S09RSLCUP_ROSELECTRA_1Ģeotermālā enerģija · UP_ROSELECTRA_1 394 605 MW 22. sept. – 31. dec. apkope
IM_S05PMARUP_LEVANTE_3Ģeotermālā enerģija · UP_LEVANTE_3 388 000 MW 20. okt. – 31. dec. neplānots

un vēl: 132

Cik ražotājpatērētāji ražo šobrīd

Šīs valsts avots šo datu kopu nepublicē. Tās vietā nekas netiek novērtēts.

Saules enerģija šodien, stundu pa stundai

Izmērītā stundas vidējā vērtība pašreizējā vietējā dienā. Pašreizējā stunda rāda tikai to, kas līdz šim uzkrājies.

dati ar kavēšanos · uz 05.11.26 10:00:00

637 1274 00:00 — 0 MW 01:00 — 0 MW 02:00 — 0 MW 03:00 — 0 MW 04:00 — 0 MW 05:00 — 0 MW 06:00 — 31 MW 07:00 — 211 MW 08:00 — 655 MW 09:00 — 1089 MW 10:00 — 1274 MW 00 06 12 18 23

Vēja enerģija šodien, stundu pa stundai

Izmērītā stundas vidējā vērtība pašreizējā vietējā dienā. Pašreizējā stunda rāda tikai to, kas līdz šim uzkrājies.

dati ar kavēšanos · uz 05.11.26 10:00:00

169 339 00:00 — 271 MW 01:00 — 281 MW 02:00 — 291 MW 03:00 — 286 MW 04:00 — 297 MW 05:00 — 328 MW 06:00 — 339 MW 07:00 — 330 MW 08:00 — 291 MW 09:00 — 274 MW 10:00 — 274 MW 00 06 12 18 23

Uzkrāšana šodien, stundu pa stundai

Secināts, nevis nolasīts no atslēgas: ražošana, ko datu plūsma iekļauj kopsummā, bet neizdala atsevišķi — pēc tās uzvedības tā ir bateriju izlāde. Stabiņš ir stundas vidējā vērtība, punktētā līnija — stundas maksimālā jauda.

dati ar kavēšanos · uz 05.11.26 10:00:00

1043 2086 00:00 — 266 MW 01:00 — 255 MW 02:00 — 255 MW 03:00 — 255 MW 04:00 — 257 MW 05:00 — 259 MW 06:00 — 309 MW 07:00 — 472 MW 08:00 — 432 MW 09:00 — 316 MW 10:00 — 262 MW MW — vârf 00 06 12 18 23

Transelectrica datu plūsmā nav uzkrāšanas atslēgas. Skaitlis ir starpība starp publicēto kopsummu un nosauktajiem avotiem: nemainīgs naktī, tuvu nullei dienā — izlādējamas baterijas uzvedība. Tas ir secinājums, kas atzīmēts kā tāds, nevis mērījums.

Kā novērtējām 333 g CO₂/kWh

Tas ir novērtējums, nevis mērījums. Šai valstij nav oficiāla oglekļa intensitātes mērījuma, tāpēc mēs to aprēķinām pēc ražošanas struktūras.

Σ(avota ražošana × avota faktors) / Σ(ražošana), pozitīvām vērtībām, ar aprites cikla faktoriem.

Faktori ir aprites cikla vērtības — tie ietver būvniecību un kurināmo, ne tikai sadedzināšanu. Tāpēc saules, vēja un kodolenerģijas faktori nav nulle. Avots: IPCC AR5 WG3, Anexa III, Tabelul A.III.2 (mediane), versija 1.

AvotsMWg/kWh
Dabasgāze22 076490
Saules enerģija891945
Sauszemes vēja enerģija191911
Citi avoti1835490
Caurteces HES130124
Biomasa690230
Ģeotermālā enerģija57938
Akmeņogles251820
Hidroakumulācijas elektrostacijas840
Ūdenskrātuves HES8224
Nafta33650

Enerģētikas jaunumi

Skatīt visus jaunumus

Ražošanas jaudas, 2026

Uzstādītā jauda pa avotiem, kā to paziņo operators.

Uzstādītā jauda 108 784MW par 2026. gadu Tīrāka enerģija rītdienai
Atjaunīgie 38,7% 42 106 MW
Lielākais avots Dabasgāze 46,4%
Pret 2025. g. +7573 MW
Avots Jauda (MW) No kopējā
Dabasgāze 50 506+2881 46,4%
Sauszemes vēja enerģija 12 875+642 11,8%
Saules enerģija 11 872+2950 10,9%
Caurteces HES 10 491+174 9,6%
Hidroakumulācijas elektrostacijas 7251+6 6,7%
Akmeņogles 4697−530 4,3%
Ūdenskrātuves HES 4496−52 4,1%
Citi avoti 2606+2168 2,4%
Nafta 1548 1,4%
Biomasa 1474−65 1,4%
Ģeotermālā enerģija 868 0,8%
Atkritumi 70−601 0,1%
Jūras vēja enerģija 30 0,0%
Brūnogles 0 0,0%
Visa jaudas statistika
Kā tiek aprēķināts atjaunīgās enerģijas īpatsvars

Σ(atjaunīgie avoti, tikai pozitīvas vērtības) / Σ(visi avoti, tikai pozitīvas vērtības).

Skaitītājs: Saules enerģija, Sauszemes vēja enerģija, Caurteces HES, Biomasa, Ģeotermālā enerģija, Ūdenskrātuves HES, Jūras vēja enerģija.

Saucējs: 37 769 MW.

Hidroakumulācijas elektrostacijas un atkritumi netiek ieskaitīti atjaunīgajos — pirmās enerģiju ieskaitītu divreiz, otrie daļēji ir fosili, un to bioloģiskās izcelsmes daļu nevar godīgi nodalīt.

Patēriņš — 30 dienas

24 stundas 48 stundas 7 dienas 30 dienas 90 dienas 1 gads viss
010 00020 000 06.10.21.10.05.11.

Punkti: 500, izšķirtspēja: PT60M. Garie periodi tiek pasniegti no iepriekš aprēķinātiem agregātiem — viena gada diagramma no minūšu datiem pārlūkā velti ielādētu simtiem tūkstošu punktu. Mūsu arhīvs sākas: 2015-01-01 00:00 UTC.

Pa avotiem

Katram avotam ir sava lapa ar vēsturi un kontekstu:

Saules enerģija · Vēja enerģija · Hidroenerģija · Elektroenerģija no dabasgāzes · Elektroenerģija no oglēm · Elektroenerģija no biomasas

Brīdinājumi

Saņemiet pārlūka paziņojumu, kad notiek kaut kas jums svarīgs. Noteikumi tiek izvērtēti lokāli, reāllaika datu plūsmā — tie darbojas, kamēr ir atvērta cilne ar vietni. Brīdinājumi e-pastā tiks ieviesti kopā ar kontiem, vēlākā posmā.

Ievietojiet šos datus savā vietnē

Nokopējiet zemāk esošo fragmentu. Logrīks atjauninās pats un jūsu lapā neielādē JavaScript.

<iframe src="https://euroenergy.live/widgets/country/italy?lang=lv" width="100%" height="380" style="border:1px solid #dbe1ec;border-radius:16px;max-width:400px" loading="lazy" title="Itālija — Elektroenerģija reāllaikā"></iframe>

Skatīt logrīku · Lejupielādēt CSV

Avots: ENTSO-E Transparency Platform · daļas aprēķinātas pēc pozitīvām vērtībām, jo saules parki naktī patērē enerģiju no tīkla · JSON API: /api/v1/countries/IT/latest

Saules kalkulatorsCik maksā un cik ilgā laikā atmaksājas.Paneļi, paneļi ar akumulatoru, vai tikai akumulators, ja paneļi jau ir. Kalkulators izmanto jūsu apkaimes saules starojumu, mājsaimniecības patēriņu un vietējās enerģijas cenas, lai novērtētu izmaksas, gada ietaupījumu un atmaksāšanās laiku.Atvērt lapu →