pirmdiena, 2026. gada 19. oktobris | Pēdējo reizi atjaunināts: 22:56 (pēc Rumānijas laika)

Latvija: enerģētikas ziņas

Svarīgākās enerģētikas ziņas no valsts Latvija: elektrība, gāze, cenas un infrastruktūra.

Atvērām valsti Latvija pēc vietas, no kuras ienākat. Rādīt visas ziņas Sekot Latvija

Analīzes

Latvija septiņos skaitļos: rudens, kurā vājības saņēma cenas un būvlaukumus

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 29. sept.

Noliktas cita citai blakus, rudens dokumentētās skaitļi saliek Latvijas enerģētisko pašportretu: 106,9 eiro biržas mēneša vidējā — saspringtākā Baltijā; 500 eiro maksimums, neparasti sasniegts rītausmā; 35 eiro hroniskā starpība pret Igauniju — sašaurinājuma cena; plus 10–15% paziņotais siltuma sadārdzinājums ar 20–30% gatavībā galvaspilsētā; 117 plus 60 megavati būvniecībā Lodē — pirmā mēroga uzkrāšana; 100 megavati piedāvāti balansēšanas tirgum; un 2 miljoni kubikmetru biometāna, gadā iesūknēti Džūkstē. Septiņi skaitļi, viena diagnoze: tirgus, kas precīzi zina savas vājības — un beidzot sācis tām uzbrukt ar būvlaukumiem.

Enerģijas cenas

195 eiro pēdējās dienas vidējā: nedēļa, kurā rudens iekoda pirmo reizi

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 29. sept.

Ja mēneša vidējā — 106,9 eiro — apraksta saspringtu, bet pārvaldāmu septembri, tā aste saka ko citu: pēdējās analizētās 24 stundas norēķinājās ar vidējo 195 eiro par megavatstundu, gandrīz dubultu visa mēneša. Mēneša beigu lēcieni nāca pēc Baltijas rudens klasiskās receptes — pirmais nopietnais aukstums, mērens vējš, kontinentālā gāze krīzes līmeņos un vesels reģions, kas apkures sistēmas iedarbina tajās pašās dienās. Vēl nav ziema; tas ir tās oficiālais brīdinājums — un pēdējais intervāls, kurā gatavošanās vēl maksā rudens cenas.

Gāze

Gāze divreiz dārgāka: kas pirmais jūt līgumu dubultošanos

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 29. sept.

Skaitlis, kas organizē visu Latvijas ziemas diskusiju, ir vienkāršs: dabasgāze maksā aptuveni divreiz vairāk nekā gada sākumā — pasaules krīzes efekts, nonācis līgumos, kas baro siltumapgādes, rūpniecību un dažus simtus tūkstošu pieslēgto mājsaimniecību. Bet dubultošanās nesit vienādi: siltumapgādes, kas iepirkās laikus, to daļēji amortizē; rūpniecība ar indeksētiem līgumiem to jūt nekavējoties; un mājsaimniecības ar dzīvokļu katliem to atklās rēķinu pa rēķinam, atkarībā no piegādātāja un brīža. Precīzā sāpju karte — kas, cik un kad — ir noderīgāka par skaitli, kas to rezumē.

Enerģētikas politika

Latvija balso ar rēķiniem uz galda: enerģētika urnu nedēļā

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 29. sept.

Iepriekšējā balsošana sākusies ar dalību, kas oficiāli aprakstīta kā „diezgan laba” — desmitiem tūkstošu latviešu pie urnām jau pirmajās dienās —, un kalendārs licis vēlēšanu nedēļai precīzi sakrist ar to, kurā ministrija paziņoja 10–15% sadārdzinājumu siltumam, Rīgas Siltums gatavoja 20–30% decembrim un esošā Saeima palielināja mājokļa pabalstus. Lai kāda būtu nākamās koalīcijas aritmētika, enerģētikas lietas uz tās galda jau uzrakstītas: ziemas tarifi, atkrastes vēja ietvars, infrastruktūras drošības likuma ieviešana un nostāja pret tikko atvērto kodolopciju.

Analīzes

No Hormuza līdz Rīgas Siltumam: sadārdzinājuma ķēde Latvijas versijā

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 29. sept.

Starp bloķēto Līča šaurumu un Rīgā apspriesto siltumapgādes tarifu ir četri posmi, visi šoruden dokumentēti: pasaules LNG amputēts par piektdaļu; Eiropas gāze naglota virs 70 eiro, Latvijas līgumos dubultā pret gada sākumu; siltumapgādes, kas izšķirošās proporcijās kurina gāzi — ar galvaspilsētu, kas gatavo 20–30% no decembra; un preventīvi izstieptais sociālais tīkls ar pabalstiem, kas vidēji palielināti par 25 eiro uz cilvēku. Ķēdes rekonstrukcija nav akadēmiska vingrināšanās: tā ir karte, kurā redzami punkti, kur Latvija var — un nevar — iejaukties.

Jaunākās ziņas

Elektroenerģija

500 eiro rītausmā: rīta maksimuma anatomija, kas kronēja septembri

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 29. sept.

Latvijas mēneša dārgākais stundas ceturksnis nenotika vakarā, kā diktē rokasgrāmata, bet pirmdienas, 14. septembra, rītausmā: 500 eiro par megavatstundu logā, kurā valsts mostas pirms saules. Šī rīta maksimuma anatomija — pieprasījums, kas strauji kāpj dušu un kafiju stundā, saule tajā brīdī vēl prom, vējš gadījies vājš, ziemeļu importi nosprostoti — ir pilna mācība par Latvijas sistēmas specifisko trauslumu: nevis vakars ir tās Ahileja papēdis, bet rudens-ziemas rīts, kad visi elastīgie avoti vēl guļ.

Imports / Eksports

Briseles vēstule, lasīta Rīgā: ko prasa Eiropa un ko var dot Latvija

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 29. sept.

Enerģētikas komisāra Dana Jorgensena brīdinājums nozaru ministriem — „mēs piedzīvojam cenu krīzi, kas saistīta ar piegādes krīzi” — Rīgā nonāk brīdī, kad katrai frāzei ir precīzs vietējais atbilstējs: Eiropas krātuves 70% līmenī šeit nozīmē izsūknēšanas sezonu, kas sākas Inčukalnā; TTF gāze virs 70 eiro nozīmē apspriešanā esošo Rīgas Siltums tarifu; un prasība samazināt patēriņu „cik ilgi nepieciešams” krīt pār elektrības tirgu, kas tikko četrdesmit reizes maksāja virs 300 eiro par megavatstundu. Latvija vēstuli nesaņem kā skatītāja — bet kā viens no tirgiem, kur aprakstītā krīze jau ir ikdienas aritmētika.

Enerģētikas politika

25 eiro uz cilvēku: Saeima paplašina sociālo tīklu pirms ziemas rēķiniem

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 29. sept.

Pirms sezonas, kas nes 10–15% sadārdzinājumu siltumam, Latvijas parlaments palielinājis mājokļa pabalstus un paplašinājis tiesīgo loku — ar vidējo pieaugumu, kas aukstajā sezonā lēsts 25 eiro uz cilvēku mēnesī, ko atbildīgā ministrija paziņoja 24. septembrī. Tas ir enerģētikas sociālo politiku klasiskais instruments — mērķēta nauda tiem, kam rēķins kļūst neiespējams — izvēlēts apzināti cenu iejaukšanās vietā: ekonomikas ministrs Viktors Valainis publiski nofiksēja secību — vispirms efektivitāte un konkurence, tikai tad sarunas par nodokļiem. Krīzes rokasgrāmata, rakstīta ar Eiropas 2022. gada mācībām uz galda.

Enerģijas cenas

166 vakarā, 62 pusdienlaikā: dienas forma, kas valda pār Latvijas rēķiniem

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 29. sept.

Aiz mēneša vidējās cenas septembris Latvijas tirgū nofiksēja dienas cenu arhitektūru ar skaidri šķirtiem stāviem: vakara stundas vidēji maksāja 166,6 eiro par megavatstundu, pusdienlaika — 62,6: attiecība 2,7 pret 1, stāvāka nekā igauņu kaimiņiem. Mēneša minimums 11 centi, vienmēr pozitīvs, rāda tirgu bez bagātīgās saules negatīvā ventiļa; un pēdējo analizēto 24 stundu vidējā cena, uzkāpusi līdz 195 eiro, vēsta, ka oktobris pārņem jau saspringtu tirgu. Biržas līgumu patērētājiem dienas forma nav statistika: tā ir pašu mājokļa lietošanas pamācība.

Vairāk ziņu

Analīzes

34 eiro starp Tallinu un Rīgu: sašaurinājums, kas pārgriež Baltiju uz pusēm

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 29. sept.

Viena birža, vieni noteikumi, viena stunda — un tomēr septembris Igaunijas zonā norēķinājās pa 72,3 eiro par megavatstundu, bet Latvijas zonā pa 106,9: vidējā starpība gandrīz 35 eiro, kas kritiskajās stundās eksplodē līdz simtiem. Skaidrojums nav komerciāls, bet fizisks: starpsavienojums starp abām zonām sistemātiski piesātinās tieši tad, kad Latvijai visvairāk vajag lētos ziemeļu importus. Šīs starpības analīze — kas to maksā, kas to iekasē un kas to aizvērtu — laikam ir vērtīgākā enerģētikas ekonomikas stunda, ko Baltija šobrīd piedāvā.

Enerģijas cenas

106 eiro vidēji, 500 maksimums: septembris Latvijas tirgū precīzos skaitļos

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 29. sept.

Baltijas kopējās platformas publiskie dati noslēdz mēnesi ar nesaudzīgu Latvijas elektrības cenas rentgenu: zonas vidējā cena — 106,9 eiro par megavatstundu, par trešdaļu vairāk nekā igauņu kaimiņiem; absolūtais maksimums — 500 eiro, sasniegts 14. septembra rītā; mēneša minimums — 11 centi, jo Latvija ne reizi nenokāpa zem nulles. Četrdesmit stundas ceturkšņi pārsniedza 300 eiro slieksni — vairāk nekā divreiz vairāk nekā Igaunijā. Skaitļi zīmē saspringtu tirgu bez kaimiņu saules ventiļiem — un ar visiem iemesliem nervozi gaidīt ziemu.

Tīkls

Trūkstošais vads: cik vara vēl vajag starp Igauniju un Latviju

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.

Vidējā gandrīz 35 eiro starpība starp Igaunijas un Latvijas cenu zonām — ar simtu eiro eksplozijām kritiskajās stundās — infrastruktūras valodā ir viena ziņa, atkārtota tūkstošiem reižu mēnesī: starpsavienojums starp abām valstīm vairs nepietiek. Trīs esošie savienojumi, pēdējā desmitgadē stiprināti sinhronizācijai ar Eiropu, sistemātiski piesātinās ziemeļu-dienvidu virzienā tieši tad, kad Latvijai vajag ziemeļu importus. Nākamās stiprināšanas lieta — ceturtā ķēde, veco pārspēkošana vai akumulatori, kas problēmu apiet — tā kļūst par Baltijas plānotāju ienesīgāko pētījumu tematu.

Uzņēmumi

Grupa, kas sasniedza 92 procentus zaļā: Utilitas un ekspansijas Latvijas stāvs

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.

Uzņēmums, kas silda Tallinu un pēdējā publicētajā ceturksnī ziņoja 92% atjaunīgās ražošanas, tagad būvē savu Latvijas stāvu: Lodes būvlaukums — 117 vēja megavati ar 60 akumulatoru — ir grupas Utilitas lielākā investīcija ārpus Igaunijas un tās vizītkarte tirgum, kur cenas ir par 35 eiro augstākas nekā mājās. Portrets grupai, kas divās desmitgadēs nogājusi ceļu no pašvaldības gāzes siltumapgādes līdz reģionāli integrētam ražotājam — un kas tagad visu Baltiju uzskata par savu iekšējo tirgu.

Gāze

2 miljoni zaļo kubikmetru: Džūkste, Latvijas biometāna pirmais gads tīklā

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.

Conexus publicētais skaitlis viegli paslīd garām starp sezonas tarifiem un termiņiem, bet iezīmē strukturālu pirmizrādi: Džūkstes iesūknēšanas punkts pirmajā darbības gadā Latvijas pārvades sistēmā ievadījis gandrīz 2 miljonus normālkubikmetru biometāna — gāzes, kas ražota no lauksaimniecības atkritumiem, ķīmiski identiskas fosilajai, bet ar gandrīz noslēgtu oglekļa bilanci. Nacionālā patēriņa mērogā daudzums ir piliens; jautājuma „kāda nākotne gāzes tīklam?” mērogā tā ir pirmā atbildes puse, fiziski uzbūvēta Latvijas teritorijā.

Saules enerģija

81 plus 54 megavati: Barkava un Valmiera, Sunly saules lauki Latvijā

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.

Kamēr prožektori stāv uz Igaunijas megaprojekta Ristos, Baltijas grupa Sunly klusi būvē arī sava portfeļa Latvijas stāvu: 81 megavata parku Barkavā, Latgalē, un 54 megavatu parku pie Valmieras — kopā simts trīsdesmit pieci megavati, kas ievērojami paceltu uzstādīto saules jaudu valstī, kura fotoelementu līknē ir tikai sākumā. Finansējums nāk no 300 miljonu eiro instrumenta, ko grupa piesaistījusi saviem 1,3 gigavatiem Baltijas un Polijas projektu. Tirgum, kas visā septembrī neredzēja ne ceturkšņstundu zem nulles, katrs jauns saules megavats ir arī solis uz kaimiņu lētajiem pusdienlaikiem.

Vēja enerģija

Kopprojekts ar Rīgas zīmogu: ELWIND savos projektēšanas gados

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.

Baltijas ambiciozākais divpusējais enerģētikas projekts — Igaunijas un Latvijas atkrastes vēja parks ELWIND — tiek administrēts no Rīgas, caur Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, un tā gads bijis pilns, kaut neviena turbīna nav pakustējusies: februārī ar Haskoning parakstīts trīs gadu projektēšanas līgums, pamatu pētījums pie Empire Engineering, roņu un cūkdelfīnu kartēšana nolīgta, sikspārņu monitorings pabeigts pēc pilnas sezonas virs abu valstu ūdeņiem. Projektēšanas horizonts: 2029. Atlikušie jautājumi — kas maksā pieslēgumu, kādu atbalstu dod valstis — ir tieši tie, kas Rīgai būs jāizšķir pirmajai.

Kodolenerģija

Vitenbergs somu tunelī: Latvija atver savu kodolenerģijas lietu

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.

7. septembrī Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs nokāpa Onkalo galerijās — pasaulē pirmajā galīgajā izlietotās kodoldegvielas ģeoloģiskajā glabātavā — kopā ar Igaunijas un Somijas kolēģiem, mēnesi pēc tam, kad Somijas drošības iestāde deva labvēlīgu atzinumu darbības licencei. Rīgas klātbūtne delegācijā ir daiļrunīgāka par jebkuru paziņojumu: Latvija, valsts bez reaktoriem un bez kodollikuma, oficiāli izvērtē savas iespējas bez gāzes — un ceļš, kas sākts cikla beigās, pie atkritumiem, rāda pieeju, kas atomu ņem nopietni, ne kā lozungu.

Tirgus

Tirgus bez mīnusiem: kāpēc Rīga vēl nav redzējusi negatīvas cenas — un kad tās redzēs

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.

Mēnesī, kurā Igaunija atzīmēja piecus stundas ceturkšņus ar cenām zem nulles, Latvijas zona apstājās pie 11 centiem — mēneša zemākās cenas, stingri pozitīvas. Mīnusu neesamība izskatās pēc veselības zīmes; patiesībā tā ir posma diagnoze: Latvijas tirgus vēl nav sakrājis pietiekami saules, lai saulainos brīvdienu pusdienlaikos radītu pārpalikumu, kas ražotājus piespiež maksāt par palikšanu pieslēgtiem. Kaimiņu tirgu vēsture tomēr saka, ka posms ir pārejošs — un Barkavas un Valmieras parki plus katrs jauns jumts strādā tieši pie pirmā Latvijas mīnusa atvešanas.

Enerģētikas politika

Saeima bruņo enerģētiku: jauns likums infrastruktūras apsardzei nemierīgos laikos

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.

Latvijas parlaments apstiprinājis kārtību, kādā energoapgādes uzņēmumi organizē darbinieku aizsardzību un darbības nepārtrauktību paaugstinātas drošības situācijās — normatīvo aktu atbildīgā ministrija paziņoja 24. septembrī, reģionā, kas uz savas infrastruktūras iemācījies, ko nozīmē bojāti zemūdens kabeļi un tīkli zem hibrīdspiediena. Likums pārceļ diskusiju no reaktīvā reģistra procedurālajā: kas lemj, kas sargā, kā energosistēma darbojas, kad draudi vairs nav teorētiski. Tā ir likumdošana, kas nesaražo nevienu megavatu — bet bez kuras megavati paliek ievainojami.

Elektroenerģija

Kas redzams no 2769 ceturkšņiem: Latvijas sistēmas portrets, ko zīmē cenas

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.

Tirgus mēnesis piecpadsmit minūšu izšķirtspējā — 2769 publiski cenu punkti — ir godīgākā pieejamā energosistēmas rentgenogramma: katra strukturālā vājība atstāj statistisku pēdu. Latvijas portrets, kas iznāk no septembra datiem: sistēma bez savas pārpilnības — neviena ieiešana zem nulles; atkarīga no importa, kas nosprostojas — vidējā cena par 35 eiro virs ziemeļu kaimiņa; ar maksimumiem, kas pārcēlušies uz rītu — tur maksāts 500 maksimums; un ar Daugavas hidroloģiju kā vienīgo lielo elastību, nepietiekamu kritiskajos logos. Tas nav spriedums; tas ir darbu saraksts.

Gāze

Baltijas gāzes akumulators: vēl viena sezona, kurā viss iet caur Inčukalnu

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.

Ziemā, kurā Eiropa ieiet ar krātuvēm 70% līmenī un gāzi krīzes cenās, vienīgā visa Baltijas reģiona pazemes krātuve — Inčukalns, ko pārvalda Conexus Baltic Grid — atkal kļūst par to, kas bijusi katrā krīzē: četru tirgu kopējo apdrošināšanas polisi. Uzņēmums sezonā iegājis ar jaunajam regulēšanas periodam apstiprinātiem pārvades tarifiem un 38,6 miljonu eiro pusgada apgrozījumu; bet pirmizrāde, kas lēnām maina sistēmas identitāti, nāk no citurienes: Džūkstes iesūknēšanas punkts pirmajā gadā tīklā nodevis gandrīz 2 miljonus kubikmetru biometāna.

Uzkrāšana un baterijas

60 megavati, kas maina noteikumus: Lodes akumulators, pirmais no jaunās paaudzes

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.

117 megavatu turbīnu ēnā, kas ceļas pie Valmieras, būvlaukuma patiesi pārveidojošā komponente ir otra: 60 megavatu akumulatoru sistēma — pirmā šāda mēroga uzkrāšana Latvijā un viena no lielākajām Baltijā. Tirgū, kas pagājušajā mēnesī četrdesmit reizes maksāja virs 300 eiro, kas savus maksimumus taisa no rīta un kam nav neviena ventiļa bezvēja vakariem, 60 megavati nav vēja parka aksesuārs: tie ir tieša atbilde uz katru no šīm diagnozēm — un prototips, uz kura būvēsies Latvijas uzkrāšanas tirgus.

Imports / Eksports

100 megavati līdzsvaram: Sunly Hz ieiet Latvijas mašīntelpā

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.

Baltijas grupa Sunly ar Latvijas meitasuzņēmumu SIA Sunly Hz paziņojusi, ka Latvijas balansēšanas tirgum nodod līdz 100 megavatiem jaudas — resursu, ar kuru operators AST sekundi pa sekundei uztur vienlīdzību starp ražošanu un patēriņu. Kopš Baltijas sistēmu atvienošanās no Krievijas tīkla balansēšana kļuvusi par reģiona dārgāko un pieprasītāko pakalpojumu; privāta agregatora ienākšana ar simts megavatiem ir zīme, ka jaunais tirgus sāk pats ražot savus piegādātājus — un ka elastība kļūst par preci, ko Baltija tirgo pāri iekšējām robežām.

Vēja enerģija

Kas maksā kabeli? Jautājumi, kas Rīgai jāizšķir atkrastes vēja labā

EUROENERGY REDAKCIJA | Latvija | 2026. g. 28. sept.

Igaunijas–Latvijas kopējā atkrastes vēja tehniskā lieta virzās — projektēšana nolīgta līdz aptuveni 2029, vides pētījumi darbā —, bet trīs jautājumi, kas izšķir, vai ELWIND kļūst par parku vai paliek pētījums, ir politiski, un visi iet caur Rīgu: kas sedz pārrobežu pieslēguma izmaksas, simtiem miljonu investīciju; kādas saistības valstis uzņemas „tirgus pamata” filozofiju laikmetā, kas atsakās no darbības subsīdijām; un cik no kopējā rēķina sedz Eiropas fondi pārrobežu infrastruktūrai. 2030. gadu turbīnas izšķiras nākamo astoņpadsmit mēnešu administratīvajos lēmumos.

Nākamās dienas cena šodien Rumānijā (€/MWh)

00:00 251,76
01:00 240,99
02:00 236,46
03:00 235,03
04:00 238,95
05:00 239,33
06:00 266,30
07:00 324,53
08:00 310,66
09:00 279,58
10:00 260,47
11:00 241,75
12:00 219,92
13:00 197,19
14:00 199,46
15:00 218,39
16:00 238,74
17:00 289,14
18:00 356,63
19:00 342,28
20:00 350,79
21:00 377,66
22:00 375,19
23:00 360,24

Skatiet Eiropas tirgu tiešraidē →

Rumānijas patēriņš šodien (MW)

00:00–01:00 · 4860 MW 00:00 01:00–02:00 · 4642 MW 01:00 02:00–03:00 · 4640 MW 02:00 03:00–04:00 · 4800 MW 03:00 04:00–05:00 · 4762 MW 04:00 05:00–06:00 · 4907 MW 05:00 06:00–07:00 · 5562 MW 06:00 07:00–08:00 · 6398 MW 07:00 08:00–09:00 · 6895 MW 08:00 09:00–10:00 · 6760 MW 09:00 10:00–11:00 · 6618 MW 10:00 11:00–12:00 · 6046 MW 11:00 12:00–13:00 · 5779 MW 12:00 13:00–14:00 · 5868 MW 13:00 14:00–15:00 · 6028 MW 14:00 15:00–16:00 · 6058 MW 15:00 16:00–17:00 · 6206 MW 16:00 17:00–18:00 · 6642 MW 17:00 18:00–19:00 · 7114 MW 18:00 19:00–20:00 · 7345 MW 19:00 20:00–21:00 · 7262 MW 20:00 21:00–22:00 · 6892 MW 21:00 22:00–23:00 · 6287 MW 22:00 6287MW22:00–23:00

● zema patēriņa stundas ● vidējais patēriņš ● maksimuma stundas

Ātrie dati

Rumānija 277,1 €/MWh ▲ 14,0%

Francija 221,8 €/MWh ▲ 29,0%

atjaunināts 22:56

Skatiet Eiropas tirgu tiešraidē →

Ziņu arhīvs

2026. g. oktobris 52026. g. septembris 994

Jaunākie paziņojumi

Ventspils traips: nedēļa, kurā Latvijas krasts skaitīja savu veiksmi
2026. g. 29. sept.

Ziņas pa valstīm

Visa Eiropa 1Rumānija 39Albānija 30Austrija 30Beļģija 30Bosnija un Hercegovina 30Bulgārija 30Čehija 30Dānija 30Francija 30Grieķija 30Horvātija 30Igaunija 30Islande 30Itālija 30Īrija 30Latvija 30Lietuva 30Luksemburga 30Malta 30Nīderlande 30Norvēģija 30Polija 30Portugāle 30Serbija 30Slovākija 30Slovēnija 30Somija 30Spānija 30Turcija 30Ukraina 30Ungārija 30Vācija 30Ziemeļmaķedonija 30Zviedrija 30
Reklāma
Reklāma

Citas ziņas

Vēja enerģija 117 megavati un 60 akumulatoru: Lodē būvlaukums, kas maina Latvijas vēja līgu 2026. g. 28. sept. Uzņēmumi No parkiem līdz sistēmas pakalpojumiem: Sunly, grupa, kas spēlē uz visa Latvijas galdiņa 2026. g. 28. sept. Uzņēmumi 20–30 procenti no decembra: Rīgas Siltums gatavo galvaspilsētu dārgajai ziemai 2026. g. 28. sept. Tirgus 40 ceturkšņi virs 300: ko Latvijas tirgus retajās stundās īsti pērk 2026. g. 28. sept.

Publicētie raksti: 1030