Forsmarka kopš 1980. gada pārsniegusi 1000 TWh – tik, cik Zviedrija patērē nedaudz vairāk nekā septiņos gados

Forsmarkas atomelektrostacija pārsniegusi 1000 TWh kopējās saražotās elektroenerģijas robežu, 2. novembrī paziņoja Vattenfall. Slieksnis sasniegts Visu svēto nedēļas nogalē, 46 gadus pēc tam, kad pirmais no trim stacijas reaktoriem sāka komerciālu darbību.

Skaitļi. Pēc Vattenfall datiem, izstrāde atbilst visam Zviedrijas elektroenerģijas patēriņam nedaudz vairāk nekā septiņos gados: valsts 2025. gadā patērēja 134,2 TWh, ko norāda arī Ekonomifakta. Reaktoru elektriskā jauda ir 1103 MW (Forsmark 1), 1121 MW (Forsmark 2) un 1172 MW (Forsmark 3), kopā 3396 MW. Vidējā pieejamība kopš palaišanas ir 87 %, salīdzinot ar projektēšanā pieņemtajiem 75 %.

Konteksts. Forsmark 1 sāka komerciālu darbību 1980. gadā, Forsmark 2 – 1981. gadā, bet Forsmark 3 – 1985. gadā. Jauda laika gaitā palielināta: Forsmark 2 par 120 MW 2013. gadā un Forsmark 1 par 100 MW 2024.–2025. gadā. Pēc Vattenfall teiktā, kas atsaucas uz SAEA statistiku, Forsmarka ir 13. elektrostacija pasaulē, kas sasniegusi 1000 TWh, lai gan tai ir tikai trīs reaktori; Zviedrijas Ringhalsas stacija šo robežu pārsniedza 2025. gada martā.

Klimats. Uzņēmums lēš, ka Forsmarka ļāvusi izvairīties no aptuveni miljarda tonnu CO₂, salīdzinot ar tās pašas elektroenerģijas ražošanu no oglēm. Energinyheter norāda, ka aplēse ir hipotētisks salīdzinājums, nevis Zviedrijas faktiskā emisiju samazinājuma mērs.

Kam tā pieder. Forsmarka pieder Vattenfall (66 %), Mellansvensk Kraftgrupp (25,5 %) un E.ON Kärnkraft Sverige (8,5 %), un saskaņā ar stacijas informatīvo lapu tajā strādā aptuveni 1200 cilvēku. Forsmarkas vadītājs Jerijs Vesterstedts sacīja, ka lepojas vadīt organizāciju, kas smagi strādā, lai visu diennakti un visu gadu apgādātu Zviedriju ar elektroenerģiju bez fosilā kurināmā.

Valsts reāllaika dati ir valsts lapā.