Šveice gatavo likumu, kas uzliks enerģētikas operatoriem pienākumu sargāt spēkstacijas un dambjus no droniem un sabotāžas
Šveices Federālais enerģētikas birojs (BFE) izstrādā tiesisko pamatu, kas uzliktu enerģētikas nozarei pienākumu veikt aizsardzības pasākumus pret fiziskiem un elektromagnētiskiem draudiem. Armija nevar vienlaikus aizstāvēt visus objektus, un operatori nedrīkst notriekt dronus, tāpēc galvenā atbildība paliek viņiem.
EuroEnergy redakcija · 
Šveice · 1 min lasīšanas
Federālais enerģētikas birojs (BFE) izstrādā tiesisko pamatu, kas uzliktu enerģētikas nozares uzņēmumiem pienākumu veikt „atbilstošus aizsardzības pasākumus“ pret fiziskiem un elektromagnētiskiem draudiem, pirmdien, 9. novembrī, ziņu aģentūrai Keystone-SDA apstiprināja birojs. Par to pirmais ziņoja laikraksts Blick, atsaucoties uz federālās administrācijas iekšējiem dokumentiem.
Ko gatavo. Pēc BFE teiktā, pašlaik nav detalizēta regulējuma par enerģētikas infrastruktūras fizisko aizsardzību, un jaunajam tekstam šīs nepilnības jānovērš. Birojs uzsver, ka runa nav par papildu pilnvarām uzņēmumiem: spēka monopols paliek valsts iestādēm. Operatori var stiprināt ēkas, uzstādīt sensorus un aizsargtīklus vai turēt rezerves daļas, taču viņiem nav tiesību notriekt aizdomīgu lidaparātu vai aizturēt personas; pamanot dronu, viņi var tikai zvanīt policijai.
Draudi. Federālā padome sabotāžu un uzbrukumus no gaisa kritiskajai infrastruktūrai uzskata par Šveicei visticamākajiem draudu scenārijiem. Tādiem objektiem kā atomelektrostacijas un dambji BFE min dronus, prettanku granātmetējus un dedzināšanu. Šveices elektroenerģijas uzņēmumu asociācija (VSE) laikrakstam Blick sacīja, ka tās biedru iespējas pret droniem vai citiem militāriem draudiem ir ierobežotas.
Armijas loma. Aizsardzības departaments (VBS) noraidīja domu, ka armijai būtu jāaizsargā visi elektroenerģijas objekti. 2026. gada maija aizsardzības vadlīnijās Federālā padome raksta, ka armija varētu nedēļām ilgi aizstāvēt tādu reģionu kā Šveices plato un atsevišķus objektus, bet vienlaicīga un vienāda līmeņa visu elektroapgādes vietu aizsardzība ar tās līdzekļiem nebūtu iespējama. Galvenā atbildība tādējādi paliek operatoriem.
Kas tālāk. Likumprojekts vēl tiek izstrādāts, un laika grafiks nav paziņots. Parlamentā jau prasīts, lai operatori ārkārtas gadījumā drīkstētu izmantot pārtvērējdronus vai traucētājus. Neskaidrs paliek, kurš iejaucas un koordinē reakciju uz incidentiem zem kara sliekšņa; Nacionālās padomes drošības politikas komisija pieprasa nacionālu dronu novērojumu ziņošanas punktu.
Valsts reāllaika dati ir valsts lapā
Vairāk ziņu
2026. g. 10. nov.
Šveice: BKW saglabā 2026. gada peļņas mērķi, lai gan hidroelektrostacijas un vēja elektrostacijas arī trešajā ceturksnī saražoja mazāk par vidējo
2026. g. 7. nov.
Šveice: Švices kantons vēlas jauno ēku saules paneļu pienākumu ierobežot līdz federālajam minimumam – virs 300 m²
2026. g. 6. nov.
Šveice: BKW 2029. gada beigās izslēgs centralizēto tīkla vadību, kas ieslēdz vairāk nekā 100 000 klientu boilerus
Komentāri
Esiet pirmais, kas komentē.
